34043-10
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņâ
Baltâ smilkšu kalniņâ.
Ta izauga liela gaŗa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzeŗ.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājàt?
-Tev' dēliņ, atstājàm
Mīļas Māŗas šūpulî.
Nebēdà tu, dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzès,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, brāli, tâi upê,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltè, brāli, tâi liepâ,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullè, brāli, tâis rullês,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabà, brāli, tai lādê,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es viņus novalkašu?
-Valkà, brāli, tâi dienâ,
Kad tu ņemsi līgaviņu.

33632-0
Man bij daiļis arajiņis
Par visiem arajiem:
Zilas acis,sārti vaigi,
Iedzeltani matu gali.
Tam bij divi melni zirgi,
Tas trešais itin balts.
Vienu deva kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats tas jāja
Kungam līdz Vāczemê.
-Nu ar Dievu,līgaviņa,
Ilgi tevis neredzešu.
Lai gan tevis neredzešu,
Allaž tevi pieminešu.
Pa trīs gadi ceturtâ
Nākšu tevi apraudzìt.
-Gāju rožu dārziņâ,
Pinu rožu vainadziņu,
Gaidij' savu arajiņu
Pēc trīs gadi pārnākam.
Trīs gadiņi pagājuši,
Vēl nav mana arajiņa,
Vēl nav mana arajiņa,
Balta zirga jājejiņa.
Ceturtâ gadiņâ
Nu atjāja pie lodziņa.
-Labvakar,labvakar!
Mana jauna līgaviņa.
-Labvakar,labvakar!
Kà nu iet,arajiņ?
Kà nu iet,arajiņ,
Balta zirga jājejiņ?
-Gan jau labi,līgaviņa,
Bet man citis kumeliņis.
-Ja tev citis kumeliņis,
Tad tev cita līgaviņa.
Es jau tev tūlin teicu,
Ka tu mani aizmirsisi.
Ka tu mani aizmirsisi,
Tāļus ceļus staigadams.
-Aiztais',meitiņ,savu logu,
Ar tev' vairs nerunašu.
Nu es jāšu citu ceļu,
Kur aug citas mātes meitas,
Kur aug citas mātes meitas,
Vēl skaistakas,vēl daiļakas.
-Es iegāju raudadama
Savâ rožu dārziņâ,
Saplosiju vainadziņu,
Slaucij' gaužas asariņas.

15799-4
Es uzkāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ,
Dzirdu ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Nolaižos lejiņâ,
Segloj' bēru kumeliņu,
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāju brūtes aplūkot.
Ne pie vārtiem nedajāju,
Redzu brūti klēts priekšâ
Brūnus matus ķemmejot,
Baltas rokas mazgajot,
Baltas rokas mazgajot,
Zīd' dvielitê slaukoties.
Ne ta manim roku sniedze,
Ne ar manim runajàs.
Ej projam, vīzdegune,
Vaj es citas nedabušu?
Būs māmiņa, kam būs meitas,
Kas māk meitas audzinàt.
Tai es sniegšu, tai es došu
Savu zelta gredzentiņu.

11296-8
Maza, maza meitenite
Solijàs mana būt;
Nu ir liela uzauguse,
Nu vairs mana nesolàs,
Nu solàs bagatami,
Kam aug bēri kumeliņi,
Kam sug bēri kumeliņi,
Kam naudiņa maciņâ.
Vaj es savus zābaciņus
Tevis dēļ deldinašu?
Vaj es savu cepuriti
Tevis dēļ tricinašu?
Vaj es savu kumeliņu
Tevis dēļ dancinašu?
Atrauj piķis, vīzdeguni,
Būs man cita mātes meita,
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt,
Kà puķiti, kà roziti,
Kà Vāczemes magoniti.
Dos māmiņa raudadama,
Nāks meitiņa dziedadama.

32192-0
Vada mani tēvs karâi,
Vada mani māmuliņa.
Māte matus izsukaja,
Tēvs apjoza zobentiņu.
Tek māsiņa dārziņâ,
Puško manu cepuriti,
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Pa vārtiem izjādams,
Atskatosi atpakaļ,
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļâ.
Tēvs raud gauži, māte gauži,
Līgaviņa vēl gaužaki.
Līgaviņa man vaicaja:
Kad pārjāsi sētiņâ?
Tad pārjāšu sētiņâ,
Kad zaļosi sētas mieti,
Kad zaļosi sētas mieti,
Celsies olas uz ūdeņa,
Celsies olas uz ūdeņa,
Grims lapiņas dibenâ,
Grims lapiņas dibenâ,
Degs jūriņa sprēgadama.

13646-22
Tilti rīb, tilti rīb,
Nu jāj mani bāleliņi.
Šķiliet, tautas, sveč' uguni,
Vediet glāžu istabâ,
Vediet glāžu istabâ,
Ceļat viņiem meldas krēslus,
Lejat alu biķerê,
Dodat ēst, dodat dzert.
-Ne ēdam, ne dzeram,
Apkārt vien raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēd galdiņa galiņâ,
Sēd galdiņa galiņâ,
Jau micite galviņâ.
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kam tev bija to darìt?
Kam tev bija to darìt,
Māmiņ' gauži raudenàt?
-Man patīk še dzīvàt,
Še lustiga tēva zeme,
Še lustiga tēva zeme,
Še vēligi tēva dēli.

26551-11
Māte mani mīļ' audzeja
Par visam māsiņam,
Māte mani apsolija
Klātejam ciemiņam.
Es noiešu vēl tālaku
Par visam māsiņam,
Par visam māsiņam,
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jēma kumeliņu;
Viena māsa dores dara,
Otra sedza villainiti.
Māte, krēslu paceldama,
Vaicà manu dzīvošanu.
Labi, māte, šim brīžam,
Lai Dievs dod mūžiņam;
Puiši man kājas ava,
Kalpi jūdza kumeliņu,
Manas pašas arajiņis
Sēdin' mani kamanâs,
Sēdin' mani kamanâs,
Sasprauž manas villainites.

30894-2
Es redzeju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam,
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabiņa zēģelites.
Zvejnieciņi bāleliņi,
Redzejati man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Skaists puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Ai, godiga mātes meita,
Tas guļ jūras dibenâ;
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plivinaja.
-Zvejnieciņi bāleliņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Trešam, visu jaunakam,
Pate sevi padodos,
Pate sevi padodos
Par zēģeļu mazgataju.

13297-2
Guļu, guļu, miegs nenāk,
Apakš zaļa lazdu krūma.
Lec' augšam, prom uz krogu,
Salda alus nodzerties,
Salda alus nodzerties,
Līgaviņas lūkàties.
Ši man tāda gadijàs
Tīri melna ka čigans.
Nedrīksteju sētâ vest,
Nej citiem parādìt.
Rītu, rītu, ne šodien
Uz Valmieru ziepu pirkt.
Treju podu ziepu pirku,
Ka var baltu izmazgàt.
Vienu podu izmazgaju,
Tīri melna kà čigans;
Izmazgaju otru podu,
Jau palika puspeleka;
Izmazgaju trešo podu,
Tīri balta kà Vāciete.
Nu drīksteju sētâ vest,
Nu citiem parādìt.

33646-0
Tumša tumša ta eglite,
Kur caunite nakti guļ;
Tālu tālu ta zemite,
Kur aug mana līgaviņa.
-No kurienes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es,māmiņa,no Vāczemes,
Nāku savas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precèt,
To,lūdzami,neliedziet.
-Velti,velti tu,puisiti,
Pēc meitiņas tīkojies:
Viena pate man meitiņa,
Ta par mazu,ta par jaunu,
Tai vēl mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
-Jūs,māmiņa,veci ļaudis,
Vaj jūs to nezinat:
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņi,
Jūras putni,gaigaliņi,
Pa pārami pārojàs;
Tà jauniemi cilvekiem
Pa pārami pāroties,
Pa pāriemi pāroties
Ik svētdienas baznicâ.