4993-1
Apdziest mana uguntiņa,
Pazūd mana māmuliņa.
Ciemâ uguni dabuju,
Māmuļiņas nedabuju.
Māmuļiņas mekledama,
Ieteceju ņiedrienê.
No ņiedrienes izteceju,-
Iztek zelta avotiņš.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divi saka:Kur tu ej?
Trešà līdzi aicinaja.
Kuŗa līdzi aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Lidz viņam kalniņam!
Tur guļ tava māmuļiņa
Zam zaļàs veleniņas.-
Celies, mana māmuļiņa,
Es pacēļu veleniņu.
Es stāstišu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plēse,
Kāju spēra pabeņķê.

13270-0
Kur, puisiti, tu teceji
Ar sarkanu kamzoliti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tàm Rìgas mamzelèm.
Gan man' labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabēruşas,
Pašiem gultas pataisijšas.
Tik vien slikti padarijšas,
Siveniņus ielaidušas,
Siveniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, appakaļ
Pie Jelgavas meitenèm.
Jelgaviņa mazs pilsats,
Bet jau smukas meitenites.
Apsēdos, atpūtos
Liela ceļa maliņâi,
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama,
Raibus cimdus adidama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâi zīdu nēzdogâi.

33614-0
Brālits mani dancot veda,
Pirka zelta gredzentinu.
Ar brāliti dancojot,
Nokrīt manis gredzentinis.
Tautas saka uzņemdamas:
Ta būs mana līgavina!
Atnāc, meitiņ, rītâ agri,
Dabūs' savu gredzentìnu!
Es nogāju rītâ agri,
Sauc viņš mani klāt sēdèt.
Es pie viņa piesasēdu,
Kà rozite ziededama.
Tas nebij ilgu laiku,
Sauc viņš mani klāt gulèt.
Es pie viņa piesagulu,
Kà lapìna drebedama.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielities.
Man pašaja zelta nauda,
Ir vēl tīra sidrabìna.

15799-2
Es uzkāpu kalniņâ,
Dzirdu ļaudis runajot,
Dzirdu ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Eim' stallî, segloj' zirgu,
Jāšu tīši apraudzìt.
Kad nojāju, tad atradu
Sēžam viņu klēts durvîs,
Sēžam viņu klēts durvîs,
Gaŗus matus ķemmejot,
Gaŗus matus ķemmejot,
Baltas rokas mazgajot.
Sniedzu rokas, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu.
Ne ta sniedza savas rokas,
Ne vārdiņa nesacija.
Ko domà, vīzdegune,
Vaj es citas nedabušu?
Gan būs māte, kas dos meitas,
Kas māk meitas audzinàt.

5036-9
Man pazuda māmulite
Svētu rītu migliņâ.
Niedres purvî nolociju,
Māmulites mekledams.
Aiz to zaļu niedres purvi
Trīs sudaba avotiņi;
Vienâ dzēra raibas goves,
Otrâ bēri kumeliņi,
Tâ trešâ avotâ
Velej' baltas veletajas.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māŗa aicinaja,
Māmuliņa nost raidija,
Lai actiņas neredzeje.
- Nāc, sērdiene, nebēdaji,
Došu zīda nēzdodziņu,
Došu zīda nēzdodziņu
Asariņas noslaucìt.
- Kur es viņu izskalošu,
Kad es viņu savalkašu?
Skalo rītu rasiņâ,
Žau sudraba bērziņâ.

5036-2
Es staigaju, es mekleju,
Man pazuda māmuliņa.
Staigadama, mekledama,
Ieteceju niedrajâ.
Tur atradu niedrajâ
Trīs sidraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ bēri kumeliņi;
Trešajâ avotâ
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešà klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīdautiņu.
Iedodama tà sacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Izmazgajse rasiņâ,
Kaltè rožu dārziņâ;
Izkaltejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinâ.
Kad iedama tautiņâs,
Sedz zem baltas vilnanites,
Asariņas noslaucìt
Tautu galda galiņâ.

26551-12
Māte mani nodevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Ierbe manu ceļu tek,
Rauduvite rasu vilka.
Piekūst ierbe tecedama,
Rauduvite peldedama.
Piekūst manis bērs ziediņis,
Nodilst vara ritentiņi.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko, māmiņa, tu raudaji,
Tavas pašas vaina bija,
Tavas pašas vaina bija,
Kam tik tāļu mani devi.

13250-38
(Iesākuma trūkst.)
Man pataisa dūnu gultu
Tumšajâ kaktiņâ.
Guledams raudzijos,
Ko dar' ciema dzeltainites.
Viena vērpa,otra auda,
Trešà diegu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to diegu šķetereja,
Par visàm jaunako,
Par visàm skaistako.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana kapa galiņâ;
Tur sanāca ik svētdienas
Jaunas meitas kroņus vīt.
Raujiet, meitas, pazarites,
Neraujiet galotniti;
Lai palika galotnite
Vējiņam vēdinàt.

26551-18
Spīdej' manis vainadziņis
Caur deviņi stikla logi;
Mīlej' manis augumiņis
Caur deviņas kungu valstis.
Man' aizveda tautiņâs
Par deviņi robežiņi.
Par deviņas vasariņas
Es atnācu ciemoties.
Vecais brālis vārtus cēla,
Jaunais jūdza kumeliņu;
Vecà māsa priekšâ nāca,
Jaunà sedza vilnainiti.
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Vaicà tautu dzīvošanu.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņâs?
Piestâ grūsta auzu maize,
Gabaliem izdalita;
Divi reizes paš' paēda,
Tad vēl mani iegādaja.

33642-9
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkâ lazdu krūmiņâ;
Trīs meitiņas istabâ (kambarî)
Sēd pie loga rakstidamas,
Sēd pie loga rakstidamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidû liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos,
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepuriti.
Redz actiņas,sāp sirsniņa,
Nedrīksteju bildinàt,
Nedrīksteju bildinàt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudim nebēdaju,
Man ar savu jarunà,
Man ar savu jarunà,
Vaj redz ļaudis,vaj neredz.
Aija,manu mīļu draugu,
Kur guleji viņu nakti?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priediti,starp egliti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bēraja kumeliņa,
Seglus liku pagalvî,
Ar pasegli apsedzos.
-Aija,manu mīļu draugu,
Būtu es to zinajse,
Es tev būtu sūtijuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.