Meklēja man Rezultāti: 11481 - 11490 no 11563 13250-33
Māmiņai trīs meitiņas,
Visas trīs amatnieces:
Viena mete, otra aude,
Trešà zīdu šķeterei.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Kad nebūs tàs meitiņas,
Tad nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
-Raksim rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Manu kāju galiņâ.
Kad atnāce svēta diena,
Tur vij meitas vainadziņ'.
Savijušas vainadziņu,
Nones Māŗes baznicâ,
Nones Māŗes baznicâ,
Ieliek Māŗes klēpitê.
Saka Māŗe raudadama:
Tie nevaid rožu ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.
Satin zīdu nēzdaugâ,
Ieliek zelta šūplādê. 24610-5
Nataki vòrpsteņa
Bez skrìvisteņa,
Naíšu tauteņôs
Bez bòļeļeņa,
Kas munu vaiņuku
Atpakaļ nùņes.-
Kur lyki, bòļeņ,
Munu vaiņuçeņu?
-Nùnešu, ìlyku
Mameņas kļèpî.
-Kur lyki, mameņ,
Munu vaiņuçeņu?
Nùnešu, ìlyku
Rùžu, dòrzeņâ.
-Ísimi vàrtús
Uz rùžu dòrzu,
Vaj kuplas auga,
Vaj skaistas zídèja.-
Pìšķinu nùveju
Şev vaiņuçeņu.
Ídama uz bazņeicu,
Aplyku golvâ.
Satyku tautìti
Çeļa maļeņâ.
-Veiklà meitiņa,
Skaists vaiņuçeņš,
Vaj poša pèrki,
Vaj bròļi deve?
-Man pošai ira
Rùzeišu dòrzeņs.
-Ej, bòļeņ, pasaver,
Kù mòsa dora.
-Maìksteņas lauzèja,
Gunteņu kiùra.
Maìksteņas nadaga,
Gunteņa apdzysa. 15799-1
Dzirdu ļaudis runajot,
Līgaviņa atsakot.
Ļaužu mēles neklausiju,
Jāju pats apraudzìt.
Garam jāju viņas sētu,
Viņa stāv uz namdurvim.
Labrītiņu, sirdspuķite,
Sniedz rociņu, dod mutites,
Sniedz rociņu, dod mutites,
Būsi mana līgaviņa?
Ši rociņu gan pasniedza,
Bet vis mutes man nedeva.
Ej tu, stalta vīzdegune,
Es jau tevis nelūgšos.
Zinu ceļu, māku jāt
Ar bēro kumeliņu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt.
Nāks meitiņa kà rozite,
Kà Vāczemes magonite.
Tai es došu savu klēti,
Savas klētis atslēdziņu.
Kad aiziešu, pavadìs,
Kad pārnākšu, sagaidìs. 34043-2
Es izkalu zobentiņu
Deviņiem tēraudiem,
Es sacirtu Jodam galvu
Deviņiem šķederniem.
Man apskrēja brūni svārki
Ar ta Joda asinim.
Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklè, puisi, tādu upi,
Kur deviņas straumes tek.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklè, puisi, tādas vietas,
Kur deviņas saules spīd.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus sarullešu?
-Mekle, puisi, tādu rulli,
Kur deviņas rulletajas.
-Teku šurp, teku turp,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè, puisi, tādu klēti,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas. 4978-6
Kur bijuši Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi?
Nosvīdušus nosegloja,
Ielaiž zelta aplokâ.
Es nabaga bārainite,
Pieliek mani par ganiņu.
"Gani labi, bārainite,
Nenolauzi zelta zaru!"
Es nolauzu div' zariņi,
Ieteceju lejiņâ.
Meklè mani mīļš Dieviņš
Ar pieciem eņģeļiem.
Satiek mani mīļš Dieviņis
Ar pieciem eņģeļiem.
- Ai, nabaga bārainite,
Nāc pie manim par kalponi!
- Aija, manis mīļš Dieviņš,
Ko tu man lones dosi?
- Es tev došu zelta kroni
Sudrabiņa lapiņàm.
- Aija, manis mīļš Dieviņš,
Kur es viņu paglabašu?
- Vakarâ guldamies,
Liec savâ pūriņâ;
No rītiņa celdamies,
Liec savâ galviņâ. 14363-4
Ganidama izganiju
Triju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Triju tautu sajājot.
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju launadziņu:
Man galviņa nisukata,
Nislaucita istabiņa.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešaji iztecja
Svešus ļaudis aizkavèt.
Vaicà tautas, runadami:
Kur ta pati brāļu māsa?
Vaj ta rožu dārziņâji,
Vaj rozèmi zarus loka,
Vaj rozèmi zarus loka,
Vaj vaiņagu derinaja:
"Ni rozèmi zarus loka,
Ni vaiņagu derinaja:
Tautiešami kreklus šuva,
Pie ozola mēridama.
Mēridama gan zinaja,
Kāds ozolis valkatajs". 13257-3
Šogad man rozes zied
Vairak baltas, ne sarkanas;
Šogad tautas garam jāj,
Citu gadu iekšâ jās,
Citu gadu iekšâ jās,
Dos mātei labu dienu.-
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vaj nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainaciņu darinàt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudadama.
-Neraud' gauži, tautu meita,
Tūlin līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambariti.-
-Noslauciju pagalmiņu,
Izpuškoju kambariti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautas dēls.
Lai sapuva tautas dēls,
Kà mans rožu vainaciņš! 13250-23
Kroga meita cisas taisa,
Šķita mani še guļot.
Guli pate, kroga meita,
Kur cisiņas pataisiji;
Es gulešu jūriņâ
Savâ oša laiviņâ.
Pūš vējiņš, dzen laivinu,
Aizdzen mani Kurzemê.
Kurzemniece man solija
Sav' meitiņu malejiņu.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpe, otra aude,
Trešà zīdu šķetereja;
Dod, māmiņ, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Jap nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt,
Tur zied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņâ. 30894-7
Smagi, smagi jūra krāca
Miglainâ rītiņâ.
Ej, māsiņa, apraudzìt,
Vaj ir visi bāleliņi.
-Ira visi bāleliņi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar jūrmalu dziedadams.
Vai, lūdzami zvejenieki,
Redzejati man brāliti?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņš?
-Skaists puisitis, baltu vaigu,
Dzelteniem matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ,
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus pludinaja.
-Vai, lūdzami zvejenieki,
Velkat viņu maliņâ.
-Vai, godiga mātes meita,
Ko trijiemi aizmaksasi?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Tam trešami zvejniekam,
Tam es pati piederešu. 15799-3
Es uzkāpu kalniņâi,
Pašâ kalna galiņâi.
Dzirdej' ļaudis runajoti,
Ka man brūte atsakoti.
Es nokāpu no kalniņa,
Sedloj' savu kumeliņu.
Zinu ceļu, māku jāti
Savu bēru kumeliņu.
Zinu ceļu, māku jāti
Uz tàm ciema meitiņàmi.
Zinu māti, kas dos meitu,
Kas māk meitas audzinati,
Kas māk meitas audzinati,
Kas tīk manam prātiņami.
Nāks meitiņa kà rozite,
Kà puķite ziededama.
Ta būs mana līgaviņa,
Manas vietas taisitaja,
Manas vietas taisitaja,
Cimdu, zeķu aditaja,
Manas sētas kopejiņa,
Manim prieka daritaja.
Tai es došu savu muižu,
Savas muižas atslēdziņas. Meklēja man Rezultāti: 11481 - 11490 no 11563 |
|
