17889-11
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem caunu cepurites,
Abiem lūsu kažociņi,
Abiem lūsu kažociņi,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Es stāveju, es domaju
Ne pie viena nesēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautas dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Gar Laimites nama duru
Trīs kārtàm rozes zied;
Pati Laimes istabiņa
Trīs kārtàm izpuškota.
Pati Laime man' saņēma,
Cēla krēslu apsēsties.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēž,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pina
No rozišu ziediņiem.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem,
No dadzišu lapiņàm.

13280-0
Līgo, laiva, uz ūdena,
Uz araja meitiņàm;
Arajam dailas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
Laivu sēju pie ņiedrites,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats teceju kalniņâ
Dzeltanites lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam.
Viena maza dzeltanite,
Ta manam prātiņam
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu.
Nedod rokas, nedod mutes,
Neņem zelta gredzeniņu.
Sprūk laiviņa no ņiedrites,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas ne kumeļa,
Ne ar' ciema dzeltanites.
Tu domà, vīzdegune,
Ka es tevi izlūgšos?
Rìgâ ņemšu līgaviņu,
Cēsîs pirkšu kumeliņu,
Vāczemê kaldinašu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņàm.
Tīra lina grožus viju,
Sudrabâ mērcedams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kà saulite vizedama,
Kà saulite vizedama,
Kà zvaigznite mirdzedama.

33642-2
Div' putniņi daiļi dzied
Vienâ lazda krūmiņâ;
Div' māsiņas rakstus raksta
Pie lodziņa sēdedamas.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra zīdu nēzdaudziņu.
Suņi rēja,vārti čīksta,
Es pa logu raudzijos,
Redzu savu arajiņu
Pa vārtiem iejājot,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu caunu cepuriti.
Es gribeju bildinàt,
Daudz ļautiņu redzetaju.
Vaj redz ļaudis,vaj neredz,
Brīv man savu bildinàt.
Pavaicaju arajam:
Kur guleji šo naksniņ'?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa,
Pie bērà kumeliņa.
Seglus liku pagalvî,
Ar pasegli apsedzos.
-Kad es būtu zinajusi,
Es būt' mīļi nosūtijsi
Pāri dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegties.

30894-11
Vakar gāja mans bāliņš
Uz jūriņu tīklu mest.
Vakar gaidu, šodien gaidu,
Nevar' vaira sagaidìt.
Teku pate uz jūriņu
Bāleliņa raudzities.
Neredz vairs zvejojot,
Ne laiviņas līgojot.
Ieraudziju trīs zvejniekus
Vidû jūras zvejojot.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Redzejàt man' bāliņu?
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Dižens puisis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ.
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Ko soliji par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdauciņu;
Trešajam tam pietrūka,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam sturmaņam.
Stūrmanits gudris vīrs,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Preti savu naidenieku.

31933-16
Žigli, žigli zīle dzied
Brāļa nama galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle dzied.
Zīle dzied tādu vēsti:
Mūs' brālišam kaŗâ iet, -
Mūs' brālišam kaŗâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Māte dēliņ' nomazgaja,
Tēvs sedloja kumeliņu;
Māte mauca baltas zeķes,
Tēvs košos zābaciņus.
Tad pa vārtiem izjādamis
Deva savu labu roku:
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu ar Dievu, man māsiņas!
Jūs vairs mani neredzesit.
Par deviņàm vasariņàm
Atnāks manis kumeliņis.
Paprasaiti kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli
Sārtàm krūtim, zobeniem...?
Krastiem kŗautas cepurites,
No kauliem tiltu taisa.

33633-0
No rītina agri agri
Es izgāju bierzitêi,
Es izgāju bierzitêi
Apsedloju raibu zaķi.
Es nojāju līdz Kuldigu,
Vēl rasina nenogāja.
Pavaicaju lielkungim,
Kur likš' savu kumelinu.
Ieliek manu kumelinu
Zaļâi vaŗa stallitêi,
Zaļâi vaŗa stallitêi
Sudrabina redelem.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Ko ēd manis kumelinis.
Saulêi pļautu ābolinu,
To ēd manis kumelinis.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Ko dzeŗ manis kumelinis.
Skaidr' avota ūdentinu,
To dzeŗ manis kumelinis.
Sēdu,sēdu,apsaskatu,
Sajāj visi lieli kungi,
Sajāj visi lieli kungi,
Grib no manis ziergu pierkt.
Neizdošu kumelinu,
Man sievina nelūkota.
Sēdu,sēdu,apskatu,
Pietek viena zeltainite.
Tai es došu savu roku,
Savas rokas gradzentinu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidarinu.
Manâi lopu laidarâi
Duj zeltiti avotini;
Vienâi dzēra raibas goves,
Otrâi bēri kumelini.

13646-1
Aust gaismiņa, lec saulite,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļite,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malejiņas.-
Pačīksteja vaŗa dores,
Paklabeja maltuviši.
Ej, brāliti, kambarî,
Vaj ir visas malejiņas.
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs' māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras' māsiņu panāksim.
Pašâ simta galiņâi
Spēlè daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko vakar gaŗam veda.
-Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Otra simta galiņâi
Spēlè daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Trešà simta galiņâi
Sāk suniši sīvi riet.
Iznāk veca māmulite
Sīvu suņu dzīdinàt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem' manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabâi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņâi.
Ienes manim koka sviestu (medu),
Stērķeletu (bīdeletu) pūŗu maizi;
Ienes mana saldu alu
Baltâ liepas kanniņâi.
Liek man sēst, nesēdešu,
Liek man ēst, neēdišu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērejos.
Nāc, māsiņa, sētiņâi,
Māte tevi mīļi lūdza.
-Jāj, brāliti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainites.
Pārnes manai māmulitei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div' simtiņu mīļu vārdu.

33638-0
Smuks puisitis sēž aiz galda,
Aicin' mani klāt sēdèt.
Es pie viņa piesēdos,
Kà rozite ziededama.
Viņš man deva alu dzert
No sudraba biķeriša.
Es ta alus nodzēros
Pa mazàm malciņàm.
Ne cik ilgi nesēdeju,
Lūdz viņš gultu pataisìt.
Es tam gultu uztaisiju,
Klāju baltu paladziņu,
Klāju baltu paladziņu,
Sedzu raibu villainiti.
Viņš papriekšu iegulàs,
Aicin' mani klātgulèt.
Es pie viņa piegulos,
Kà lapiņa drebedama.
Ne stundiņu neguleju,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk ar naudu lielities:
Še,meitiņa,zelta nauda,
Še vēl sīka sudrabiņa!
Es domaju lielu domu,
Ko ta nauda labu dara,
Vaj ta nauda aizmaksaja
Manu skaistu augumiņu,
Manu skaistu augumiņu,
Manu zīļu vainadziņu?
Labak redzu zelta naudu
Ziluguni sadegam,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.

13730-38
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâi gadiņâ
Dzelzèm kājas kaldinaju;
Piektajâ gadiņâ
Pirku seglus, iemauktiņus.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju māsas apraudzìt.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa vārtu vērt,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek manis kumeliņš,
Lai tek manis kumeliņš
Līdz tautieša namdurvim.
Nāc ārâi, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Es tev būšu pavaicàt,
Kādu vainu māsai devi,
Kādu vainu māsai devi,
Kam māsiņu raudinaji?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Gan māsiņa smalki mala,
Gana balti izveleja.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava auna galva
Pie vārtiem grabedama. -
Tikai vien apdomaju,
Kas māsai maizi dos.

13250-24
Rìgas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, Rìgas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzàs
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garàmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.