Daina #13730 13730-38 Trīs gadiņi audzinaju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ Dzelzèm kājas kaldinaju; Piektajâ gadiņâ Pirku seglus, iemauktiņus. Apsegloju kumeliņu, Jāju māsas apraudzìt. Ne pusceļa nenojāju, Nozviedzàs kumeliņš; Ne pie vārtiem nepiejāju, Tek māsiņa vārtu vērt, Vienu roku vārtus vēra, Otru slauka asariņas. Ver, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Līdz tautieša namdurvim. Nāc ārâi, znota šķelmi, Man ar tevi jarunà, Es tev būšu pavaicàt, Kādu vainu māsai devi, Kādu vainu māsai devi, Kam māsiņu raudinaji? Vaj tu ēdi nesamaltu, Vaj valkaji neveletu? Gan māsiņa smalki mala, Gana balti izveleja. Tava galva, mana roka, Mans tērauda zobentiņš! Noskries tava auna galva Pie vārtiem grabedama. - Tikai vien apdomaju, Kas māsai maizi dos. 13730-38 Trīs gadiņi audzinaju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ Dzelzèm kājas kaldinaju; Jau piektâi gadiņâi Māsiņai pūru vedu. Jau sestâ gadiņâ, Jāju māsas apraudzìt. Ne pusceļa nenojāju, Nozviedzàs kumeliņš; Ne pie vārtiem nepiejāju, Tek māsiņa vārtu vērt, Vienu roku vārtus vēra, Otru slauka asariņas. Ver, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Līdz tautieša namdurvim. Nāc ārâ, tautu šķelmi, Man ar tevi jarunà, Es tev būšu pavaicàt, Kadēļ mana māsa raud,
Vaj tu ēdi nesamaltu, Vaj vilk' melnu, neveletu? Gan māsiņa smalki mala, Gana balti izveleja.
13730-38 Trīs gadiņi audzinaju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ Dzelzèm kājas kaldinaju; Piektajâ gadiņâ Pirku seglus, iemauktiņus. Sestajâ gadiņâ, Jāju māsas apraudzìt.
Ne pie vārtiem nepiejāju, Tek māsiņa raudadama,
Ver, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Līdz tautieša namdurvim. Znotiņ šķelmi, lied ārâ Man ar tevi jarunà, Es tev būšu pavaicàt, Ko māsiņa ļauna dara,
Vaj ēd' rupju, nesamaltu, Vaj velc melnu, neveletu?
Tava galva, mana roka, Mans tērauda zobentiņš!
13730-38 Trīs gadiņi sabaroju Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâi vasarâ Pirku seglus, iemauktiņus. Apsegloju kumeliņu, Jāju māsas apraudzìt.
Ne pie vārtiem nepiejāju, Nāk māsiņa raudadama, Vienu roku vārtus vēra, Otru slauka asariņas. Cel, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Līdz tautieša namdurvim. Proties, šķelmi, nāc ārâ, Lai es drusku parunaju,
Vaj tu ēdi nesamaltu, Vaj nesaji nemazgatu?
Tava galva, mana vara, Mans asais zobentiņš!
13730-38 Trīs gadiņi audzinaju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi vasarâ
Jāj' māsiņas aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju, Nāk māsiņa raudadama, Nāk māsiņa raudadama, Asariņas slaucidama. Ver, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Līdz tautieša namdurvim. Nāc ārâi, znota šķelmi, Man ar tevi jarunà,
Vaj tu ēdi nevārtitu, Vaj valkaji neveletu?
13730-38 Trīs gadiņi audzinaju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ Kaldinaju kumeliņu
Apsegloju kumeliņu, Jāju māsas apraudzìt. Ne pusceļa nenojāju, Nozviedzàs kumeliņš; Ne pie vārtiem nepiejāju, Tek māsiņa raudadama, Tek māsiņa raudadama, Asariņas slaucidama. Cel, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Pie nelieša nama duru Nāc ārâi, znota šķelmi, Man ar tevi jarunà, Es tev būšu pavaicàt, Kādu vainu māsai devi,
Vaj tu ēdi nesamaltu, Vaj valkaji nemazgatu?
Tava galva, mana roka, Mans tērauda zobentiņš! Noskries tava auna galva Pie vārtiem grabedama. - Tikai vien apdomaju, Kas māsai maizi dos. 13730-38 Trīs gadiņi audzinaju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ Dzelžiem kājas kaldinaju; Piektajâ gadiņâ Pirku seglus, iemauktiņus. Apsegloju kumeliņu, Jāj' māsiņas apraudzìt. Ne pusceļa nenojāju, Nozviedzàs kumeliņš; Ne pie vārtiem nepiejāju, Nāk māsiņa raudadama, Vienu roku vārtus cēla, Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ tu, tautieti,
Kam māsiņu raudinaji?
Tava galva, mana roka, Mans tērauda zobentiņš! Noskries tava svina poga Sētmalêi skanedama. -
13730-38 Trīs gadiņi sabaroju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ
Pirku seglus, iemauktiņus. Jau piektâ gadiņâ, Jāju māsas apraudzìt.
Ne pie vārtiem nepiejāju, Tek māsiņa vārtu vērt, Tek māsiņa vārtu vērt, Asariņas slaucidama. Ver, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Līdz tautieša namdurvim. Svaini šķelmi, nāc ārâ,
Kam māsiņu raudinaji? Vaj tu ēdi nevāritu, Vaj nesaji neveletu?
Tavis kaklis, mana roka, Mans škaudrais zobentiņš! Tev kauliņi šņiku, šņaku, Zobentiņš stingu štrangu.
13730-38 Trīs gadiņi satureju Stallê bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ
Jāš' māsiņas apraudzìt. Ne par lauku nepārjāju, Nozviedzàs kumeliņš; Ne pie vārtiem nepiejāju, Tek māsiņa raudadama,
13730-38 Trīs gadiņi audzinaju Stallî bēru kumeliņu; Ceturtâi gadiņâ Dzelzèm kājas kaldinaju; Piektajâ gadiņâ Jāj' māsiņas panākstôs. Sestajâ gadiņâ, Jāju māsas apraudzìt.
Ne pie vārtiem nepiejāju, Tek māsiņa vārtu vērt, Vienu roku vārtus vēra, Otru slauka asariņas. Ver, māsiņa, plaši vārtus, Lai tek manis kumeliņš, Lai tek manis kumeliņš Līdz tautieša namdurvim. Nāc ārâi, znota pūsli, Ar manim parunàt,
Tava galva, mana roka, Mans asais zobeniņš!
|
|