Krišjānis Barons (1835. – 1923.), dēvēts arī par Dainu Tēvu, lai arī nav ieguvis filologa izglītību, savu mūžu ir veltījis folklorista darbībai, kārtojot piesūtītos folkloras tekstus un rediģējot tautasdziesmu izdevumu. Viņa sakārtotais un rediģētais izdevums “Latvju dainas” laika posmā no 1894. – 1915. gadam izdots sešos sējumos (astoņās grāmatās).

Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu un paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas. Lai šo kārtojumu saglabātu un atvieglotu darbu, 1880. gadā Maskavā pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis. Līdz tam Krišjānis Barons tautasdziesmu kārtošanai izmantoja viņam pieejamās kastītes.

Dainu skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām ir vēl 20 sadaļas. Skapja lielākajās trīs atvilktnēs glabājas citi vērtīgi dokumenti – vēstules un Krišjāņa Barona iesāktais vārdu rādītājs. Dainu skapja augstums ir 160cm, platums – 66cm, bet dziļums – 42cm.

Oriģinālais Dainu skapis kopš 1940. gada atrodas Latviešu folkloras krātuvē (tagad – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta attiecīgā struktūrvienība). Kopš 2014. gada 29.augusta Dainu skapi var apskatīt Rīgā, Mūkusalas ielā 3, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils piektajā stāvā! Dainu skapim ir arī kopijas – Krišjāņa Barona muzejā Rīgā un Stankeviču muižā Krievijā, kur Barons aizsāka savu darbu pie tautasdziesmu kārtošanas. Lai arī Dainu skapim ir vairākas kopijas, tā saturam pirms visu skapja lapiņu noskenēšanas bija tikai viena – Otrā pasaules kara laikā safotografētās vairāk nekā 500 mikrofilmas. Atšķirībā no gadu tūkstošu mijā izveidotās ciparu kopijas, kur katra lapiņa ieskenēta atsevišķā datnē ar atbilstošu aprakstu, katrā mikrofilmas kadrā ir ietvertas ap 20 lapiņas.

Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.