33608-1
Trīs meitas sēdeja
Ābeļu dārzâ.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Ta treša, maza
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara putru. -
Ķemmeju galvu,
Mazgaju muti,
Skatos pa logu,
Vaj kāds nejāj.
Ak, laime, laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētî,
Ģērbies kleitê,
Ģērbies kleitê,
Aun kurpes kājâ,
Aun kurpes kājâ,
Mauc gredzentiņu,
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev nav auguse.
- Meitiņa dzirdeja,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina.

31933-15
Pilni lauki kara vīru
Puškotàm cepurèm,
Man vienam karâ jāt
Nipuškotu cepuriti.
Tec, māsiņ, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija,
Raudadama pavadija
Vecako bāleliņu.
-Vaj tu raudi, vaj niraudi,
Vairs tu mani niredzesi;
Kumeliņu gan redzesi,
Tas pārnāks atpakaļ,
Tas pārnāks atpakaļ
Smilšainàm kājiņàm,
Smilšainàm kājiņàm
Rāvainiem iemauktiem.
Tec, māsiņa, āriņâ,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicà,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Strēķiem krāva zobentiņus,
Kaudzèm meta cepurites,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kur Laimiņa pāri brauca,
Kà lapiņa drebedama.

13250-10
Gāju,gāju divi dienas,
Neka laba nedabuju;
Vēl izgāju trešu dienu,
Dabuj' vienu bišu bērnu.
No ta viena bišu bērna
Dabuj' vaska riteniti;
Par to vaska riteniti
Dabuj' vienu dālderiti;
Par to vienu dālderiti
Nopirk' vienu kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Nogriež' vienu lazdas nūju,
Iejāj' ciema sētstarpâ,
Iesvied' ciema sētiņâ.
Iztrūkàsi ciema suņi,
Iztek divas zeltenites,
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Mani pašu iekšâ veda,
Kumeliņu stallî lika.
Kumeļam auzas deva,
Man apklāja liepas galdu.
Es nesēdu, es neēdu,
Lai sēd pati licejiņa.
Meitas gultu uztaisija,
Lika mani gulèt iet.
Es neiešu, negulešu,
Lai nāk pati taisitaja.

33562-1
Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, nelieti, sētiņâi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māte:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, dēliņ, sētiņâi,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu,
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māsa:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev baltas villainites.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainites.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganidama,
Raibas govis ganidama,
Raibus cimdus adidama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Ta būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņâi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu aditaja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijat solijuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu,
Māte govi raibuliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainites.

13646-4
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.-
Iet māmiņa istabâ,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Velkatiesi zābakos,
Velkatiesi zābakos,
Dzenatiesi pakaļâ,
Dzenatiesi pakaļâ,
Vēl ceļâ panāksat.
-Jājam, jājam simtu jūdžu,
Uzjājam augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņā
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šodien garam veda.
-Paldies, mīļi spēlmaniši,
Vaj ir ilgi, kad aizveda?
-Nava ilgi, kad aizveda,
Dzenaties pakaļâ,
Dzenaties pakaļâ,
Panāksat celiņâ.
-Jājam atkal simtu jūdžu,
Uzjājam lielu ciemu.
Visapkārti lielas liepas,
Ar atslēgu vārti slēgti.
Pie vārtiem pieklauvejam,
Iztrūkstàs ciemasuņi.
Iznāk divi tautu dēli,
Ved kumeļus stallitî,
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ;
Dod mums ēsti, dod mums dzerti,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam, ne dzeram,
Visapkārti skatamies,
Visapkārti skatamies,
Kad redzetu sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Baltu mici galviņâ.
Labdien, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tev bija to darìt?
-Paldies, mīļie man' bāliņi,
Ko, bāliņi, man darìt?
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj gribesi līdzi nākt?
-Paldies, mīļi bāleliņi,
Es negribu līdzi iet,
Še atradu labu zemi,
Labu zemes arajiņu.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Jaunakai māsiņai
Sarkan' rožu vainaciņu.

33597-3
Pascéšu tàvam,
Pascéšu mòtei,
Kù dora mòseņa
Apeiņu dòrzâ:
Maìksteņis lauze,
Gunteņu kiùra,
Apeiņu maìksteņis
Sadadzynòja.
Taìséšu laiveņu
Straujupes molâ,
Syutéšu mòseņu
Uz svešu pusi.
Kiùkòja dzaguze,
Dzíd laksteigola,
Raud muna mòseņa
Svešaja molâ.
Naraudi gauži,
Napyuti griùši,
Par divi godi
Es tí byušu.
Taìséšu tilteņu
Nu ròžu lopu,
Nu ròžu lopu,
Apeiņu steigu.
Tí jója kungi,
Tí stòrosteņis,
Tí muna mòseņa
Pyureņu vede.
Stòrostas meita
Dzaltoním motím,
Steidzísi puìškin,
Tei tova byus.
- Nagribu, navajag
Taida puìškina;
Ir man stallî
Bàrs kumeleņš,
Tù jiudzu, tù brauču,
Tù dancynòju,
Tam devu auzeņu
Pasejódama,
Tam devu dobulu
Palaseidama.

30894-3
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejat man' bāliņu?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņis?
-Smuks puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds gul jūras dibinâ,
Smiltis viņa vaigus grauž,
Viļņi matus purina.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ .
-Vai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmanim,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Pret vējiņu Vāczemê,
Ar vējiņu Kurzemê.

34043-21
Zirgi zviedza, Velni brauca,
Upit' tecej' čurkstedama;
Es stāveju maliņâ
Zobiniņu rociņâ.
Es sacirtu Velnam galvu
Deviņôs gabalôs;
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgašu?
-Ej, puisiti, tur mazgàt,
Kur deviņas upes tek.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvešu?
-Ej, puisiti, tur žāvèt,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus noglabašu?
-Ej, puisiti, tur glabàt
Aiz deviņàm atslēgàm.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus novalkašu?
Ej, puisiti, kariņâ,
Tur tu viņus novalkasi,
Tur tu viņus novalkasi,
Tālus (Garus) ceļus staigadams,
Tālus (Garus) ceļus staigadams,
Grūtus darbus strādadams.

11417-2
Ar vagari sadereju,
Kuŗš mēs meitu dabusim.
Tev, vagar, pulka naudas,
Man barots kumeliņš.
Kamēr vagars naudu skaita,
Es pie meitas kambarî;
Kamēr vagars kambarî,
Es ar meitu kamanâs;
Kamēr vagars kamanâs,
Es ar meitu pusceļâ;
Kamēr vagars pusceļâ,
Es ar meitu pie baznicas;
Kamēr vagars pie baznicas,
Es ar meitu baznicâ;
Kamēr vagars baznicâ,
Es ar meitu pie laulibas;
Kamēr vagars pie laulibas,
Es ar meitu no baznicas;
Kamēr vagars no baznicas,
Es ar meitu pusceļâ;
Kamēr vagars pusceļâ,
Es ar meitu sētiņâ;
Kamēr vagars sētiņâ:
Es ar meitu klētiņâ;
Kamēr vagars klētiņâ,
Es ar meitu gultiņâ.

15067-15
Tēvs, māmiņa, trešs tautietis,
Ko runaja klētiņâ?
Vaj no rudza, vaj no mieža,
Vaj no mana augumiņa?
Ne no rudza, ne no mieža,
Ka no mana augumiņa.
Tēvs dod meitu, māte liedza,
Lūdz tautietis raudadams,
Lūdz tautietis raudadams,
Tēvam rokas bučodams,
Tēvam rokas bučodams,
Mātei vaigus glaudidams.
Turies, māte, nedod meitu,
Grūt' meitiņa audzinàt!
Dažu labu mellu nakti
Bez miedziņa pārguleji,
Bez miedziņa pārguleji
Apautàmi kājiņàm,
Apautàmi kājiņàm
Pie meitiņas šūpuliša.
-Meitu māte, dod meitiņu,
Ko tik ilgi diņģejies,
Ko tas manis kumeliņis
Zviedz pie tavu nama duru?
Sniedziņš sniga, putinaja,
Laukâ manis kumeliņš;
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.