33582-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Izteku namâ
Mutiti mazgàt,
Ieteku iekšâ,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos,
Ieraugu tautieti ( precniekus)
Pa lauku (ceļu) jājot,
Pa lauku (ceļu) jājot,
Uz bēra zirga.
Velns tavâ sirdî!
Aizjāja garam.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ,
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
-Labdien, māmiņa,
Vaj dosi meitiņu?
-Griez apkārt, kumeļu,
Jāj projam, tautieti,
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudìm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērajs,
Liels zirgu mītnieks.
-Es jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailà meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Ši, vārtus celdama,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava (mana) vaina,
Māmiņas vaina,
Kam nesolija.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlès,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.

2221-15
Man bij viena raiba govs
Pašâ kūts dibenâ.
-Kur palika raibà govs?
To pārdevu naudiņâ.
-Kur palika ta naudiņa?
Ta sabira upitê.
-Kur palika ta upite?
To izdzēra melni vērši.
-Kur palika melni vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
-Kur palika garais ceļš?
Tas aizauga madaràm.
-Kur palika tàs madaras?
Tàs noplūca jaunas meitas.
-Kur palika jaunas meitas?
Tàs aizveda jauni puiši.
-Kur palika jauni puiši?
Aiz kalniņa muižiņâ.
-Kur palika ta muižiņa?
Ta sadega zil' uguni,
Ta sadega zil' uguni,
Ta sagruva pelniņôs.
-Kur palika tie pelniņi?
Tos izkasa melna (balta) vista.
-Kur palika melna (balta) vista?
To nospēra vanadziņš.
-Kur palika vanadziņš?
Tas aizskrēja zaļu birzi.
-Kur palika zaļa birzs?
To nolīda Dieva dēli.
-Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesîs,
Ar stīgàm stīgodami,
Ar bungàm bungodami.
-Ko tie dara debesîs?
Sēd pie galda rakstidami,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltâ saulitê.

13595-23
Puiši jāja pieguļâ(i),
Es ar' līdzi taisijos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka (laiva),
Ta nogrima dibinâ.
Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka (laiva),
Vējiņš pūta maliņâ.
Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Priedes laiva laba koka,
Ta tek upes vidiņâ.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņâ,
Bandinieka klētiņâ,
Bandinieka klētiņâ
Sidrabiņa vadzitî.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgreiza,
Tikai vien atsacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Pāra vārdu parunàt,
Pāra vārdu parunàt,
Vienu nakti pārgulèt.-
Vienu nakti pārguleju,
Nu guleju visu mūžu.

13250-22
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani klātgulèt.
Guli pati, kroga meita,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri vilku zēģeliti.
Teci mana ošu laiva
Simtu jūdzu dieniņâ,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Es tev došu brieža taukus,
Smalku linu zēģeliti.
Līdz gaismiņi man jatiek
Viņâ jūras maliņâ,
Viņâ jūras maliņâ
Pie meitiņu māmuliņas.
Labrītiņi, meitu māte,
Ko dar' meitas šorītiņ?
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetinaja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur atnāca jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
Aiznes Māras baznicâ
Puško Māras altariti.
Visi ļaudis brīnijàs,
Tādu puķu neredzejši.
Tàs nebija puķes,rozes,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.

13646-10
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena māsa malējiņa.
Ik rītiņa ritenaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâja rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ka nerūc dzirnutiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Aunaties zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Liekat cauna cepuriti,
Seglojiet dumjus, bērus,
Dzenaties pēc māsiņas.
-Pa vārtiem izjājàm,
Krauklits sēž kalniņâ,
Krauklits sēž kalniņâ,
Zelta kurpes kājiņâ.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par ābolu atmatiņu,
Par ābolu atmatiņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par straujo lielupiti.
Par atmatu rasu brida,
Par ezeru diegu vilka,
Par ezeru diegu vilka,
Par upiti dzīpariņus.
-Nojājam simtu jūdzu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur deviņi kokletaji,
Tur deviņi kokletaji,
Tie jums ceļu parādìs.-
-Labdien, labdien, kokletaji,
Priekš ka jūs koklejat?
-Koklejam priekš tàs māsas,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, kokletaji,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Caur sudraba bērzu birzi,
Iekš tàs rožu palejiņas
Tâi ozolu muižiņâ,
Tur jūs viņas dabusiet.
-Pie vārtiem piejājam.
Iznāk divi tautu dēli,
Iznāk divi tautu dēli,
Kà ozoli līgodami.
Tie saņēma kumeliņus,
Tos ieveda stallitî.
Vaŗa durvis, dzelzu grīda,
Sudrabotas redelites.
Baltābols redelês,
Tīras auzas silitê,
Tīras auzas silitê,
Skaidrs avota ūdentiņš.
Iznāk divas tautu meitas,
Kà liepiņas ziededamas,
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
Mūs ieveda istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Oša krēsli, ozol' galds,
Rakstitàm galddrānàm,
Vīns un medus, alutiņš,
Baltas maizes kukuliši.
-Ēdat, dzerat, tautu dēli,
Ar sudraba biķeriti.
-Neēdisim, tautu meitas,
Kamēr māsu dabusim.
Iznāk vecas sirmgalvites,
Tàs ieveda kambarî.
Ieraudziju sav' māsiņu
Svešu ļaužu pulciņâ,
Svešu ļaužu pulciņâ,
Rakstu mici galviņâ.
Es tev lūdzu, man māsiņa,
Kur tu liki vaiņadziņu?
-Kas man deva rakstu mici,
Tas paņēma vainadziņu.

13250-36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņâ,
Uzliek' cauni galviņâ,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugàs,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vaŗa vārtus;
Es piejāju vaŗa vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargà sīvus suņus,
Pasargà sīvus suņus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētiņâ,
Ielaiž mani sētiņâ,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitî,
Dod manam kumeļam
Saulê grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņâ,
No klētiņas namiņâ,
Ieved mani namiņâ,
No namiņa istabâ,
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņâ.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajâ dandziņâ,
Paliek man pagalvî
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstôs nomirušu?
Ramiet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītâ,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzìs pašu galotniti,
Lauzìs pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogâ,
Ietīs zīda nēzdogâ
Nesìs Māras baznicâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstòs,
Kas nomira sirdēstòs,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.

33560-1
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tētiņu
Līdumu līžot.
Labdien, tētit!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar pātadziņu.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu memmiņu
Maiziti cepot.
Labdien, memmiņa!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar lizes kātu.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu bāliņu
Kumeļus ganot.
Labdien, bāliņ!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar pinekliti.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu māsiņu
Telites gaņot.
Labdien, māsiņa!
Grib' palīdziņa?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitišu
Ar gana rīksti.
Gāju, gāju lēnam,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tautieti
Liniņus sējot.
Labdien, tautieti!
Grib' palīdziņu?
- Paldies, paldies,
Grib' gan, grib' gan!
Būs' man liniņu
Plūcejiņa.

13650-1
Vakar mòte krùgâ dzéra,
Maņ' pòrdzéra zvejnìkam.
Šùdin tak bòļeļeņi
Jiùru molu raudódami.
-Ak, jiùs jiùru zvejnìceņi,
Redzejat myùs' mòseņu.
-Pìci bollti bòļeļeņi,
Kóda beja jiùs mòseņa?
-Skaista, bollta myùs' mòseņa,
Sorkons rùžu vainuceņš.
-Jam, bròļeit, úša laìvu,
Dzeņís mòsai pakaļê.
-Úša laìva smoga laìva,
Tej núgrima dybynâ.
-Jam, bròļeit, lìpa laìvu,
Dzeņís mòsai pakaļê.
-Pìcu ļeiču ļeikumâ
Séd mòseņa raudódama.
Sést, mòseņ, laìveņâ,
Brauksim obi atpakaļ!
Aiz žàluma navarèju,
Tì rùceņu vín padevu.
-Es nùíšu pavasar,
Ka iudiņs nùsaskrís,
Ka kùceņi salapós,
Ka kiùkós dzaguzeite,
Ka kiùkós dzaguzeite,
Ka trauks óru laksteigola.
Niu ar Dìvu, smolki kòrkli,
Vaìra jiùsu nalùcéšu;
Niu ar Dìvu, skaistas pučes,
Vaìra jiùsu naplyùkóšu;
Niu ar Dìvu, bròļi, mòsas,
Vaìra jiùsu naaudzéšu;
Niu ar Dìvu, tàvs ar mòti,
Vaìra jiùsu naklaùséšu.
Dìveņ, tovu lykumeņu,
Laimeņ, tovu laidumeņu:
Atstój sovu tàv' ar mòti,
Ít ar svešu cilvèceņu,
Tai nameìl tàvs ar mòti,
Kai meìl svešs cilvèceņš.

13646-5
Ej, bòļeņ, pasaveŗ,
Kù dor' tova maļèjeņa,
Vaļâ duris, vaļâ lúgi,
Naryùc vaìra dzernaveņis.
Jem, bòļeņ, mallnus svòrkus,
Sadloj sovu kumèļeņu.
-Jóju, jóju vínu symtu,
Dajój' vínu augstu kólnu.
Uz tò vina augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
Ļabreit, labreit, spàlmaņeiši,
Péc kò jius spèlèjat?
-Tai mòsai spèlèjam,
Kur' šùnakt garum vede.
-Jóju, jóju ùtru symtu,
Dajój' ùtru augstu kólnu.
Uz tò ùtra augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
-Labreit, labreit, spàlmaņeiši,
éc kò šudiņ spèlèjat?
- éc tós mòsas spèlèjam,
Kur' šudiņ caùri vede.
-Jóju, jóju trešu symtu,
Dasajóju úzul' muižu.
Vysapļeik ļìpu dòrzs,
Vòrtu prìškâ etslēdzeņa.
Izít treis tàva dáli
Dzaltonim mateņim.
Divi mani pati vede,
Trešais munu kumeļeņu.
Vèlej' èst, vèlej' dzert,
Vèlej' daùdzi skateitìs.
Ni es éžu, ni es dzéru,
Es tik daùdzi skatejús,
Iraùdzèju sov' mòseņu
Viņâ gólda gaļeņâ,
Bollta miçe galveņâ,
Ols kanņeņa rùceņâ.
-Ed, bòļeņ, dzeŗ, bòļeņ,
Es vaìrs tova jau nabyušu,
Pateik maņ še zemeite,
Pa pròtam oròjeņš.

33577-0
Es beju meiteņa
Kai irubeite,
Mócèju tauteņas
Kairinót.
Pačitu, pačitu
Par pagaļmeņu,
Ìtaku kļèteņâ
Pi maršeņas.
Maršeņ mìlò,
Glaùd' munu gaļveņu!
-Naglaùzšu, naglaùzšu,
Kam borgi dzeivoi.
-Pačitu, pačitu
Par pagaļmeņu,
Ìtaku kļèteņâ
Pi mameņas.
Mameņi mìlù,
Glaùd' munu gaļveņu!
Saglaùde gaļveņu,
Sapyna bizeiti.
Vaìcòja mameņa
Pi meitineitis:
Meiteņi mìlù,
Voj lobs kartnìks?
-Mameņi mìlò,
Nalobs, nalobs,
Dìnu, nakti dzer krùgâ,
Uz sàtu neatít,
Kad atít uz sàtu,
Syt munu gaļveņu.
-Ka jis i dzartu,
Ka aizsareitu,
Ka jis i kartótu,
Ka prosamastu,
Ka jis ítu uz sàtu,
Ka neatítu!
-Mameņi mìlò,
Nalòdi, nalòdi,
Tu šudin te esi,
Reitâ nabyusi,
Maņ sovs kartnìks
Vysam myužam,
Vysam myužam,
Vysómi dìnóm.
Ka jis i dzartu,
Ka neaizsareitu;
Ka jis i kartótu,
Ka neprosamastu;
Ka ítu uz sàtu,
Ka atítu.
Vaìcòja meiteņa
Pi irubeites:
Irubeit mòseņ,
Voj labi pùrâ?
-Meitineit mìlò,
Nalobi, nalobi,
Atíti rudiņs,
Merkst munas kurpétes,
Merkst munas kurpétes,
Salst munas kòjeņas,
Atskreja putneņi,
Izlosa údzeņas.