2218-0
Āziti, āziti, kur liki bārzdu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapte tev laba dara?
-Man ta izkapte sieniņa pļāveja.
Ko tas sieniņš tev laba dara?
-Man tas sieniņš, gotiņàm dot.
Ko tàs gotiņas tev laba dara?
-Man tàs gotiņas pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba dara?
-Viņš man vaidziņus baltus taisa.

2219-0
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam par piecu mārku.

2220-0
Āziti, Miķeliti,
Kur tu ņēmi bārdiņu?
-Krievs iedeva bārdiņu.
Ko tev laba bārda dara?
-Bārda man zemi slauka,
Āboltiņu graužot.

2221-15
Man bij viena raiba govs
Pašâ kūts dibenâ.
-Kur palika raibà govs?
To pārdevu naudiņâ.
-Kur palika ta naudiņa?
Ta sabira upitê.
-Kur palika ta upite?
To izdzēra melni vērši.
-Kur palika melni vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
-Kur palika garais ceļš?
Tas aizauga madaràm.
-Kur palika tàs madaras?
Tàs noplūca jaunas meitas.
-Kur palika jaunas meitas?
Tàs aizveda jauni puiši.
-Kur palika jauni puiši?
Aiz kalniņa muižiņâ.
-Kur palika ta muižiņa?
Ta sadega zil' uguni,
Ta sadega zil' uguni,
Ta sagruva pelniņôs.
-Kur palika tie pelniņi?
Tos izkasa melna (balta) vista.
-Kur palika melna (balta) vista?
To nospēra vanadziņš.
-Kur palika vanadziņš?
Tas aizskrēja zaļu birzi.
-Kur palika zaļa birzs?
To nolīda Dieva dēli.
-Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesîs,
Ar stīgàm stīgodami,
Ar bungàm bungodami.
-Ko tie dara debesîs?
Sēd pie galda rakstidami,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltâ saulitê.

2221-8
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapts tev laba (labu) dara?
-Man ta izkapts sieniņu pļauj.
Ko tas sieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas sieniņš telitèm dodams.
Ko tàs telītes tev laba (labu) dara?
-Man tàs telītes pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas pieniņš bērniņiem dodams.
Ko tie bērniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie bērniņi cūciņas gana.
Ko tàs cūciņas tev laba (labu) dara?
-Man tàs cūciņas kalniņus rok.
Ko tie kalniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie kalniņi miezišus audzè.
Ko tie mieziši tev laba (labu) dara?
-Man tie mieziši alutiņu dod.
Ko tas alutiņš tev laba (labu) dara?
-Man tas alutiņš brāļiem dodams.
Ko tie brāļi tev laba (labu) dara?
-Man tie brāļi karâ iet.
Ko no kara tie atnesa?
-Divas zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu cintiņâ.
Kur palika ta cintiņa?
-Ta sadega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To izdzēsa smalks lietiņš.
Kur palika smalks lietiņš?
-Ieteceja upitê (straujupê).
Kur palika ta upite (straujupite)?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melnie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs;
Tur tie ēda, tur tie dzēra
Sudrabiņa biķeriem.

2221-1
Dil, dil, buciņ, ku' liki radzinus?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes tev vajadzeja?
-Izkaptes vajadzeja sieninu pļaut.
Kam ta sienina tev vajadzeja?
-Sienina vajadzeja gosninàm dot.
Kam to gosninu tev vajadzeja?
-Gosninu vajadzeja pieninu slaukt.
Kam ta pienina tev vajadzeja?
-Pienina vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūcinu ganīt.
Kam to cūcinu tev vajadzeja?
-Cūcinu vajadzeja kalninu rakt.
Kam ta kalnina tev vajadzeja?
-Kalnina vajadzeja miezisu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutinu brūvet.
Kam ta alutina tev vajadzeja?
-Alutina vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentinu.
Kur palika kniepadata?
-To iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zilôs dūmôs.
Kur palika zili dūmi?
Tie uzkâpa debesīs.

2221-14
Man iedeva māmuliņa
Divi zelta adatiņas.
-Kur palika adatiņas?
Tàs iedūru sviķu (liepas) celmâ.
-Kur palika sviķu (liepas) celms?
Tas sadega ziluguni.
-Kur palika ziluguns?
Ta izlija smalku lietu.
-Kur palika smalkais lietus?
Sateceja upitê.
-Kur palika ta upite?
To izdzēra Dieva vērši.
-Kur palika Dieva vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
-Kur palika gaŗais ceļš?
Tas aizauga zaļu mauru.
-Kur palika zaļa maura?
To noēda Dieva zosis.
-Kur palika Dieva zosis?
Tàs aizskrēja zaļu birzi.
-Kur palika zaļà birze?
To nocirta Dieva dēli.
-Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesîs,
Zelta ripu ripojot,
Zelta kokles koklejot.

2221-6
Buciņ, buciņ, kur liki bārzdiņu?
-Atdevu Krievam izkapti kalt.
Kam to izkapti vajadzeja?
-Izkapti vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajadzeja gosniņām dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzēja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņu rakt.
Kam to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam to alutiņu tev vajadzeja?
-Alutiņu vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie laba pārnesìs,
No kariņa pārnākdami?
-Sīkas mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra sviķcelma.
Kur palika sviķcelmiņš?
-Tas izdega ziluguni.
Kur palika ziluguns?
-Tas aplija smalklietiņu.
Kur palika smalklietiņš?
-Ieteceja dziļupê.
Kur palika dziļupite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie nogāja gaŗceliņu.
Kur palika gaŗceliņš?
-Tas apauga zaļmauriņu.
Kur palika zaļmauriņš?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs noskrēja augstmežâ.
Kur palika augstmežiņš?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie nogāja Vāczemê,
Grāmatiņu mācities.
Skritaļo, skritaļo!

2221-11
Buciņ, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja gosniņai dot.
Kam tàs gosniņas tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja bērniņam dot.
Kam ta bērniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja cūciņu ganìt.
Kam tàs cūciņas tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja kalniņu rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja mieziti sēt.
Kam ta mieziša tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja tēvu zemi sargat.

2221-10
Sikuli, Mikuli, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Ko ar izkapti?-Sientiņu pļaut.
Ko ar sientiņu?-Telites barot.
Ko ar telitèm?-Pieniņu slaukt.
Ko ar pieniņu?-Bērniņus barot.
Ko ar bērniņiem?-Cūciņas ganit.
Ko ar cūciņàm?-Kalniņu rušinàt.
Ko ar kalniņu?-Miezišus sēt.
Ko ar miezišiem?-Alutiņu darìt.
Ko ar alutiņu?-Bāliņu dzirdìt.
Ko bāliņš tev laba dara?
-Bāliņš man atnesa vara adatiņu.
Kur palika vara adatiņa?
-To iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
-Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tie tur ēda, tie tur dzēra,
Biķerišus sizdami, spēledami.