2221-6
Buciņ, buciņ, kur liki bārzdiņu?
-Atdevu Krievam izkapti kalt.
Kam to izkapti vajadzeja?
-Izkapti vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajadzeja gosniņām dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzēja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņu rakt.
Kam to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam to alutiņu tev vajadzeja?
-Alutiņu vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie laba pārnesìs,
No kariņa pārnākdami?
-Sīkas mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra sviķcelma.
Kur palika sviķcelmiņš?
-Tas izdega ziluguni.
Kur palika ziluguns?
-Tas aplija smalklietiņu.
Kur palika smalklietiņš?
-Ieteceja dziļupê.
Kur palika dziļupite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie nogāja gaŗceliņu.
Kur palika gaŗceliņš?
-Tas apauga zaļmauriņu.
Kur palika zaļmauriņš?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs noskrēja augstmežâ.
Kur palika augstmežiņš?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie nogāja Vāczemê,
Grāmatiņu mācities.
Skritaļo, skritaļo!