27480-0
Kāda bij ši vasara,
Meita mira vaiņagâ!
Jauni puiši gauži raud,
Kumeliņus seglodami.

17889-2
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Bāliņš jūdza zelta loku,
Tautiets tīra sudrabiņa:
Aiz priekiem nezinaju,
Kuŗâs sēsti, kur nesēsti.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netìšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļas Laimas istaba
Trim kārtàm izpuškota:
Puķitèm, rozitèm,
Zaļajàm palejàm.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu sievas krēslâ,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēd, meitiņa, sievas krēslâ,
Došu sievas padomiņu,
Došu sievas padomiņu,
Likšu mici galviņâ.
Kuŗ' meitiņa godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin,
Tai Laimiņa kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kuŗa goda negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem
Un no dadžu lapiņàm.

28444-1
Es čūdos, es brīnos,
Kur ta talkas māmulite,
Kur ta talkas māmulite,
Ka neredzu staigajot,
Vaj ta bija iemūreta
Pašâ cepļa dibenâ.

2520-1
Cī, cī, zīle raušus cepa, -
Kādus viesus gaididama?
Atjāj zaķis sarkanbārdis,
Zīles meitu lūkoties.

34047-11
Trīs gadiņi Pērkons rūca,
Nosper zaļu ozoliņu;
Trīs gadiņi Saule raud,
Ozol' zarus lasidama.
Klusi, Saule, ko tu raudi?
Es līdzešu salasìt.

4236-2
Maza biju, neredzeju,
Kur palika māmulite.
Kad uzaugu, tad atradu
Apakš zaļa veleniņa.
Celies, mana māmulite,
Es pacelšu veleniņu,
Gan tu biji gulejuse,
Gan es gauži raudajuse.

9696-10
Ne es daili kājas āvu,
Ne vainaku darinaju,
Es jau pate gan zinaju,
Te nav mans arajiņš.
Tāļu, tāļu ta vietiņa,
Kur aug mans arajiņš;
Liepu koki, diļļu dārzi,
Tur aug mans arajiņš.