Tautu dēls, resp. precenieki, taisās un pošās ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām.
Katalogs > ... > Tautu dēls, resp. precenieki, taisās un pošās ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām.
13825-0 Vai, vai, tautu meita, Tavu dārgu vainadziņu! Šķita mun sestà reize, Kumeliņu seglojot. 13826-0 Vai, Dieviņi, ko darišu, Sav' vaļiņu turedams? Nopinos vaska važas, Iejūdzos vāveriti, Iegrožoju zelta grožu, Lai netek eglienâ, Lai tek tautu sētiņâ, Kur meitiņas baltas aug. 13827-0 Alva klēts, vara grīda, Kur māmiņa meitas glauda; Es segloju kumelinu Sudrabiņa stallitî. 13828-0 Apkaustiju kumeliņu Tēraudiņa pakaviem, Lai tas man guni šķīla Meitu mātes pagalmâ. 13829-0 Apsegloju sirmu zirgu, Jāju meitu lūkoties; Saka meitu māmuliņa: Neba slikts ar sirmu jāj. 13829-1 Māmiņ, mīļà māmuliņa, Viens atjāja baltu zirgu. - Kuš, meitiņ, kuš, meitiņ, Slikts nejāja baltu zirgu. 13830-0 Atraitnitis gauži raud, Kumeliņu seglodams, Ka tam bija meitas māti Divi reizas bildinàt. 13831-0 Aug man bēris kumeliņis Vidû staļļa apseglots; Aug man skaista līgaviņa Vidû ciema sadereta. 13832-0 Augstu pirku kumeliņu, Lai kājiņas nedubļo, Lai nesauca meitu māte Mani ģeķa dzērajiņu. 13833-0 Aunies kājas, māmuliņa, Es aizjūgšu kumeliņu: Es redzeju ciemiņâ Vakar skaistu dzeltainiti.
|