13250-5
Divi dienas mežà gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešajâi dieniņâ
Dabuj' sirmu kumeliņu.
Jūdzu sirmi kamanâs,
Braucu meitas lūkoties.
Garam braucu lielu ciemu,
Iztek ciema zeltenites.
Viena ņēma kumeliņu,
Ved ozola kūtiņâ;
Otra mani pašu ved
Smukâ liepas istabâ.
Noliek baltu liepas galdu,
Paceļ manim liepas krēslu,
Uzliek maizi, uzliek alu,
Liek man Dievus pieminèt.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vieni raudzijos.
Es ieraugu trīs meitiņas,
Visas vienas māmuliņas.
Viena ada, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm,
Zem rozišu lapiņàm
Dzeltenâs smiltiņâs.
Tur izauga daiļa liepa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem,
Dzelteniem ziediņiem.
Ik svētdienas liepa zied,
Ik svētdienas meitas nāk,
Ik svētdienas meitas nāk
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Iet svētdienas baznicâ.
Ik svētdienas puiši prasa:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Jelgavâi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojiet,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.

13250-15
Jāju dienu jāju nakti,
Neko labu neuzjāju.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iztek viena zeltenite,
Ta sunišus pasàrgaja;
Iztek otra zeltenite,
Ta saņēme kumeliņu.
Iztek trešà zeltenite,
Ta iebēre silê auzas;
Iztek veca māmulite,
Ta saņēme mani pašu.
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.-
Tais', meitiņa, siena gultu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena aude otra vērpe,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet
Bēdu puisi nomirušu?
Racìs rožu dārziņà
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur ar' nāce ik svētdienas
Jaunas meitas krones pīt.
Raujat, meitas, ko raudamas,
Neraujat galotni.
Ienāc' pati Māres meita,
Ta norāve galotniti.
Norāvusi galotniti,
Ienes Māres baznicâ,
Ienes Māres baznicâ,
Pakaŗ Dieva altarî.
Sak' ta Māre sieredama:
Ta nav puķe,ta nav roze,
Ta nav puķe, ta nav roze,
Ta ir puiša dvēselite.

30894-5
Migla, migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļâ.
Sūta mani māmulite:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar upmali dziedadams,
Gar upmali dziedadams,
Ievas ziedus braucidams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upitê.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavâ.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņâ.
Teku, teku raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Vienu lielu augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus laiviņâ,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti airu gali.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejiet man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Smuks puisitis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu,
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,-
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanitis gudris vīrs,
Tas māceja laivu griezt,
Tas māceja laivu griezt,
Pret ziemeli saturèt,
Pret ziemeli saturèt,
Pretim manu bāleliņu

13646-23
Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pa pūrami maldinaju.
Kas notika vienu rītu,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nedziedaja malejiņa?
Ej, māmiņa, kamburêi
Malejiņu apraudzit.
Nāk māmiņa raudadama:
Malejiņas vairs nevaid,
Vaiņadziņu vien atradu
Dziernu galda galiņâi.
Dēli, mani mīļi dēli,
Sedlojàti kumeliņus,
Dzenatiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu tautiņâs!
Simtu jūdžu galiņâi
Spēle daiļi spēlmaniši.
Labvakari, spēlmaniši.
Ko jūs daili spēlejati?
-Gaŗam vienu meitu veda,
Tai mēs daiļi spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Vaj varetu mēs panākt?
-Dzenaties simtu jūdžu,
Ta' jūs viņu panāksit.
Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate to celiņu.
-Dzenaties sav' māsiņu
Otru simtu tautiņâs.
Otra simta galiņâi
Spēlè daili spēlmaniši.
Labrītiņu, spēlmaniši,
Ko jūs daili spēlejat?
-Šodien vienas kājas dzēra,
Tàs mēs daili spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate kāzu namu,
Parādate kāzu namu,
Ievedate istabâi.
Atradame sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâi.
Nāk māsiņa no galdiņa,
Asariņas slaucidama.
Pacēluse zīļu krēslu:
Sēdat, mani bāleniņi,
Sēdat, mani bāleniņi,
Gaŗu ceļu atnākuši!
-Ai, māsiņa, mīļa, balta,
Mēs pēc tevis dzinamies.
Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Māte tevis žēli raud.
-Es, brāliši, vai(r)s neiešu,
Kam jūs mani maldinat;
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pūru malu raudadama.
Pārnesate māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par gāliņas sukajumu,
Par kājiņu avumiņu.

33612-0
Aivíkšys, upinis
Bolltys zídèje,
Bolltys zídèje
Sorkonys kòrsa.
Mani tàvs, màmeņa
Jaunu tautôs atdeve.
Pìsaçeja atdúdami
Cìmâ nastaìgót,
Cìmâ nastaìgót,
Kòju nalauzeit.
Dzeivòju gadeņu,
Dzeivòju ùtru,
Iz treša gadeņa
Sajèmu pròtu,
Pasamešu par dzagúzi,
Skríš' iz tàva sàtu.
Aizkiùkòju tàva sàtâ
Ar žèļeigu bolsu,
Laìkam mani tàvs izdzèrş,
Pa pogolmu staìgódams.
Pa pogolmu pòrstaìgòja,
Maņa nadzèrdèje.
Aizkiùkòju tàva sàtâ
Ar žèļeigu bolsu,
Laìkam mani mòt' izdzèrş,
Brùkastiş vòreidama.
Mòte brùkastş izvòrèja,
Maņa nadzèrdèje.
Aizkiùkòju tàva sàtâ
Ar žèļeigu bolsu,
Laìkam mani mòs' izdzèrş,
Siņciş slaùçeidama.
Mòsa siņciş izslaùçèja,
Maņa naizdzèrda.
Aizkiùkòju tàva sàtu
Ar žèļeigu bolsu,
Laìkam mani vacys bròļş
Izdzèrş, izkapti kuldams.
Bròļş izkapti izkiùla,
Maņa naizdzèrda.
Aizkiùkòju tàva sàtâ
Ar žèļeigu bolsu,
Laikam mani jaunais bròļeņš
Izdzèrş, zyrgu sadlódams.
Bròļeņš zyrgu apsadlòja,
Mani izdzèrda.
Pavaìcòja vacù bròļi,
Voj saùt itù dzagúzeiti.
"Nasaun', bròļeit, pagaìd', bròļeit,
Voj nav myùsu mòsa.
Jo tu esi myùsu mòsa,
Ej uz myusim cìmâ;
(Ej pi myusu ustobâ)
Jo eìstò dzagúzeite,
Skrìn pa zaļu mežu"!
Ka skrèju pa mežu,
Visi kùki ļeìka;
Ka skrèju pa teìrumu,
Vyss teìrums zaļš palyka;
Ka skrèju pa lukstím,
Luksti pilni osoru.
Patim lobam kùkam
Dìvs lopu nadeve;
Taipat maņ bòryņei
Dìvs dzeivis nadeve.

13646-0
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ
Ej, māmiņa,aplūkot
Savas jaunas malejiņas (Ko dar' mūsu malejiņa),
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malejiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucidama.
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurites,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņâ.-
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
-Tai māsai bungojam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie bundzenieki,
Vaj jau sen garam veda?
-Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Nojajam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, miļie koklētaji,
Kam jūs še koklejat ?
-Tai māsai koklejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai,mīļie kokletaji,
Vaj to sen garam veda?
Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kam jūs še spēlejat
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie spēlmaniši,
Vaj to sen garam veda?
-Nava ilgi , steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu,
Ieraugam lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādinàt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Saved staļļa dibenâ,
Met ābolu redelês,
Ber auziņas silitê,
Ber auziņas silitê,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kà rozites ziededamas,
Kà rozites ziededamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielà liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķeriti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam , ne dzeram,
Pēc māsiņas raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu
Liepu galda galiņâ,
Liepu galda galiņâ,
Jau micite galviņâ,
Jau micite galviņâ,
Sēd asaras slaucidama.
Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Kà tu tiki šai vidû?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšàm:
Dzirnas rūca,
Milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņàm,
Tautas nāca klusiņàm,
Ne dzirdèti nedzirdeju,
Kà lapiņa notrīceju,
Kamanâs iemetama.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tu mums līdzi nāksi?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man ši zemīte,
Šìs zemites arajiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņâ,
Uzlieciet galviņâ
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklejumu,
Manis mazas auklejumu,
Manis lielas audzejumu.

13268-0
Jersikâ iesēdos
Ozoliņa laiviņâ,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kà lidot nolidoju.
Sērpilî suņi rēja,
Sērenê gaiļi dzied,
Rìgu, Rìgu, lielu Rìgu
Ar gaismiņu ieraudziju.
Rìgâ pirku sirmu zirgu,
Jelgavâ kaldinaju,
Jelgavâ kaldinaju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem
Sudrabiņa nagliņàm.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulites uzlēkšanu.
Jau atradu zelteniti
Samalušu sijajam.
Sijà auzas, zeltenite,
Dod manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucidama.
Kam, meitiņa, tu raudaji,
Kam slauciji asariņas?
Lai raudaja Abaviņa,
Tai pietrūka veletajas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojàs,
Liepu laiva līgojàs
Daugaviņas maliņâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortâja rītiņâ
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņâ.
Abi mīļi guldamies
Nolauzam liepai zaru,
Nolauzam liepai zaru,
Palikam pagalvê.
Abi mīļi celdamies
Metam zaru upitê.
Ta upite nenesdama
Iemet zaru Daugavâ;
Ta Daugava nenesdama
To iemeta jūriņâ;
Ta jūriņa nenesdama
Izmet smilkšu kalniņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur nāk kungi, tur araji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuškoja cepurites,
Aizpuškoja cepurites,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpuniti.
Vienam saule atspīdeja
Zeltitiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskaneja
Rītiņôsi, vakarôs,
Rītiņôsi, vakarôs,
Dieva dēlus daudzinot.

33618-3
Vakarâ apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļàs rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īstu māti
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstà māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnàs rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto brāli
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālit, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstà māsa,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Baltàs rozes skaisti zied,
Vidû manas līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai, jaunà līgaviņa,
Kam no manis projam bēdzi?
Vaj tev trūka sāls, maizites,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizites,
Tu pats mīļi nedzīvoji".

13646-15
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Viena pati mūs' māsiņa
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Nedzird pašas dziedatajas.
Ej, māmiņa, maltavê,
Ko dar' mūsu malejiņa?
Māmiņ' nāce istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi.
-Ko gaidati, bāleliņi?
Aunatiesi zābakôs,
Dzenait māsai pakaļâ
Pa vizuļu birumiem.
-Nodzenàsi vienu simtu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ko jūs te spēlejiet?
-Priekš tàs meitas spēlejam,
Ko šo dienu gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi otru simtu,
Tur deviņi kokletaji.
Mani mīļi kokletaji,
Priekš ko jūs te koklejat?
-Priekš tàs meitas koklejam,
Ko vakari gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi trešu simtu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Paskandina iemauktiņus,
Iztrauceja ciema suņus.
Iznāk divi tautu dēli,
Saņem mūsu kumeliņus.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' niedru krēsliņôs,
Izceļ baltu liepas galdu,
Uznes Dieva mielastiņu.
Liek mums ēst, liek mums dzèrt,
Lik lustigi padzīvot.
Mēs neēdam, mēs nedzēram,
Apkārt vieni skatijam.
Ieraugam sav' māsiņu,
Jau micite galviņâ.
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tev bija tà darīt?
-Bāliņ putu gabaliņ,
Nevareju tam dariti:
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Tautas nāce klusiņam.
-Māsa zelta drostalite,
Vai tev patīk atpakaļ?
-Brāliņ putu gabaliņ,
Es nevaru to darìt,
Es nevaru to darìt,
Man patike še dzīvot.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Mazakai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.

33618-0
Es ar savu līgaviņu
Vakarâ apgulos.
Uz pusnakti pamodos,
Navaid vaira līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmaliņu,
Meklēt savas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams;
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sarkanrožu dārziņâ.
Jāj' pa ceļu dziedadams
Uz sarkanu rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sirmu rožu dārziņâ.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz sirmo rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Baltu rožu dārziņâ.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Vidû mana līgaviņa.
Viegli lēču no kumeļa,
Apkamp' savu līgaviņu.
Pliķi cirtu mācidams,
Mutes devu mīledams.
Ai, tu mana līgaviņa,
Kam man' gauži raudinaji?
- Tadēļ tevi raudinaju,
Ka tu dzēri krodziņâ,
Ka tu dzēri krodziņâ,
Ka mociji kumeliņu.