Garākas dziesmas jeb ziņģes.
Katalogs > ... > Ziemas svētki. > Garākas dziesmas jeb ziņģes.
33609-0 Aiz tiem kalniem, aiz tàm lejàm, Tur sarkanas ogas aug; Daiļa, daiļa ta meitiņa, Kas tàs ogas lasa. Ta ziedeja rožu ziedu, Magonišu skaistumiņu, Pilli pirksti gredzeniņu, Zirņu ziedu vainadziņš. Tur atjāja kungu dēli (jauni kungi), Grib tai maukt gredzeniņus. - Nost, Vāciešu lupatiņas, Lai es savas ogas lasu! Lai es savas ogas lasu! Klausu tēva, māmuliņas, Klausu tēva, māmuliņas, Gaidu īsta tēva dēla. Neņems mani kungu dēli, Nesauks mani gaspažiņu Ņems man' miežu arajiņis, Sauks araja līgaviņu. Ta man tika, miežu druva Dzeltenàm vārpiņàm; Tas man tika, arajiņis Dubļainàmi kājiņàm. 33610-1 Apsedloju biržu sesku, Jāju sievas lūkoties. Es nojāju uz Kandavu Norasojšu kumeliņu. Tur sanāca jauni kungi, Grib ar mani zirgiem mīt. Izved raudus, izved bērus, Neviens līdza nestāveja. Sola kungi tirgus placi Dālderiem noskaitìt. Līdz kundziņi naudu skaita, Es ar sesku aliņâ. 33610-0 Apsedloju biržu sesku, Jāju kunga pagastâi. Sanāk visi lieli kungi, Grib ar mani zirgus mīt. Izved bērus, izved raudus, Neviens līdzi nerikšoja. Jūs, kundzini, nezinat, Cik naudinas man pielikt. Sola kungi tirgus placi Ar naudinu noskaitìt. Līdz kundzini naudu skaita, Es ar sesku gabalâi. Sasauc kurtus, sasauc kvekšus, Gribej' mani uzmedìt - Vienâi taures pūtienâi Sešas jūdzes caur zemiti! 33611-0 Apsegloju melnu kuili, Un aizjāju uz Dobeli: Dobel's meitas man gribeja Par kundziņu paturèt. Pats es tur nepaliku, Ka tur grūta dzīvošan': Sīkas olas maisâ bēra, Pret kalniņu ritinaja. 33612-0 Aivíkšys, upinis Bolltys zídèje, Bolltys zídèje Sorkonys kòrsa. Mani tàvs, màmeņa Jaunu tautôs atdeve. Pìsaçeja atdúdami Cìmâ nastaìgót, Cìmâ nastaìgót, Kòju nalauzeit. Dzeivòju gadeņu, Dzeivòju ùtru, Iz treša gadeņa Sajèmu pròtu, Pasamešu par dzagúzi, Skríš' iz tàva sàtu. Aizkiùkòju tàva sàtâ Ar žèļeigu bolsu, Laìkam mani tàvs izdzèrş, Pa pogolmu staìgódams. Pa pogolmu pòrstaìgòja, Maņa nadzèrdèje. Aizkiùkòju tàva sàtâ Ar žèļeigu bolsu, Laìkam mani mòt' izdzèrş, Brùkastiş vòreidama. Mòte brùkastş izvòrèja, Maņa nadzèrdèje. Aizkiùkòju tàva sàtâ Ar žèļeigu bolsu, Laìkam mani mòs' izdzèrş, Siņciş slaùçeidama. Mòsa siņciş izslaùçèja, Maņa naizdzèrda. Aizkiùkòju tàva sàtu Ar žèļeigu bolsu, Laìkam mani vacys bròļş Izdzèrş, izkapti kuldams. Bròļş izkapti izkiùla, Maņa naizdzèrda. Aizkiùkòju tàva sàtâ Ar žèļeigu bolsu, Laikam mani jaunais bròļeņš Izdzèrş, zyrgu sadlódams. Bròļeņš zyrgu apsadlòja, Mani izdzèrda. Pavaìcòja vacù bròļi, Voj saùt itù dzagúzeiti. "Nasaun', bròļeit, pagaìd', bròļeit, Voj nav myùsu mòsa. Jo tu esi myùsu mòsa, Ej uz myusim cìmâ; (Ej pi myusu ustobâ) Jo eìstò dzagúzeite, Skrìn pa zaļu mežu"! Ka skrèju pa mežu, Visi kùki ļeìka; Ka skrèju pa teìrumu, Vyss teìrums zaļš palyka; Ka skrèju pa lukstím, Luksti pilni osoru. Patim lobam kùkam Dìvs lopu nadeve; Taipat maņ bòryņei Dìvs dzeivis nadeve. 33612-1 Íšu, íšu, te nabyušu, Te naloba dzeive, Griùti vorgi, sveši ļauds Komoj munu sirdi. Mallnò maize, tòs nabeja, Tòs deļ manis žàloj'. Íšu, íšu uz tàteiti, Uz mìlù mameņu. Pòrsagrízšu par dzagúzi, Skrìš' uz tàva sàtu, Aizkiùkóšu tàva sàtâ Ar žèļeigu bolsu, Moža mani tàvs izdzèrş, Molltyvê molldams. Tàvs muļeiti samola, Manis naizdzèrda. Aizkiùkòju ùtru reìzi Ar žèļeigu bolsu, Moža mani mòt' izdzèrş, Vyllnòņeites auzdama. Mòte vyllnòņes izauda, Manis naizdzèrda. Aizkiùkòšu trešu reìzi Ar žèļeigu bolsu, Moža mani mòsa izdzèrş, Rózas stateidama. Mòsa rózas pastatèja, Manis naizdzèrda. Aizkiùkóšu tàva sàtâ Ar žèļeigu bolsu, Moža mani bròļs izdzèrş Pa dòrzu staìgódams, Pa dòrzu staìgódams, Obuļus ázdams. Bròļeitş mani izdzèrda, Pa dòrzu staìgódams. "Ka tu esi muna mòsa, Skrìņ uz munu sàtu, Ka tu meža dzagúzeite, Skrìņ uz mežu caùri"! Raudòju, raudóšu Par vysu myužu, Koļeņ mani atšķèrs Dìvs žèļeigs nu jiusu Kad eş skrèju par jiùreņas, Jiùras rozaļèja ?; Kad eş skrèju par mežím, Meži pazaļòja. 33613-0 Aunu, aunu balti kājas, Lecu dārzinâ, Iegājuse dārzinâja Plūcu baltas rozes. Saplūkuse baltas rozes, Pinu vaiņacinu; Nopinuse vaiņacinu, Lieku galvinâja. Uzlikuse galvinâja, Teku gar jūrmali, Teku, teku gar jūrmali, Vaiņaks galvinâ. Iesipūte rītvējinis, Nopūš vaiņacinu, Nopūš manu vaiņacinu Jūras dziļumâ. Teku, teku gar jūrmali, Vaiņaks jūrinâ, Tecedama sasitiku Divi jājejinus. Viens ar mani parunaja Jauku valodinu, Otrais saka: še, meičina, Patur' kumeliņu. Patur mana kumelinu Zelta iemautinus, Lai es peldu jūrinâja Pakaļ vaiņacinu. Peldžu, peldžu par jūrinu, Vaiņaks rocinâja; Izpeldejis no jurinas: Še, meitiņ, vaiņacinis. Še, meitina, vaiņacinis, Liec to galvinâ; Nesak' savai māmuliti, Kur bij vaiņacinis. 33614-0 Brālits mani dancot veda, Pirka zelta gredzentinu. Ar brāliti dancojot, Nokrīt manis gredzentinis. Tautas saka uzņemdamas: Ta būs mana līgavina! Atnāc, meitiņ, rītâ agri, Dabūs' savu gredzentìnu! Es nogāju rītâ agri, Sauc viņš mani klāt sēdèt. Es pie viņa piesasēdu, Kà rozite ziededama. Tas nebij ilgu laiku, Sauc viņš mani klāt gulèt. Es pie viņa piesagulu, Kà lapìna drebedama. Tas nebija ilgu laiku, Sāk ar naudu lielities. Man pašaja zelta nauda, Ir vēl tīra sidrabìna. 33615-0 Brūte, mana mīļà brūte, Vaj tev ir pēc manim žēl? Ja tev ir pēc manim žēl, Nāc, apsēd' uz manu gultu, Nāc, apsēd' uz manu gultu, Noslauk' žēlas asariņas. Un kad es jau miris būšu, Appuško tu manu kapu. Appuško tu manu kapu Ar baltam rozitem, Ik uz stūri vītoliņu, Vidûi baltu āboliņu. Dziedàs koši lakstigala Vītoliņa galiņâi, Skries bitites ziedu jemt No baltaja āboliņa. Tur sanāks svētu rītu Jaunas meitas puškoties, Jaunas meitas puškoties Ar baltam rozitem. 33616-0 Daiļa roze dārzâ auga, Kas to rozi iestādija? Māmiņai viena meita, Ta roziti iestādija. Jūdziet, brāļi, sešus meļņus, Brauksim viņai precibâs. Labdien, labdien, smukmeitiņa! Mēs braucàm precibâs. - Paldies, paldies, smukpuisiti, Es nevaru solities, Es nevaru solities, Nav mājâ tēvs, māmiņa. Brauciet rītu, vaj parītu, Tad būs mājâ tēvs, māmiņa. - Jūdziet, brāļi, sešus meļņus, Brauksim otreiz precibâs! Labdien, labdien, smukmeitiņa, Otrez braucam precibâs. - Paldies, paldies, smukpuisiti, Nu es varu solities, Nu es varu solities, Nu mājâ tēvs, māmiņa. Jūdziet, brāļi, sešus meļņus, Vedam brūti sētiņâ. Sētiņâi ievedot, Saņem mūs muzikanti, Piecpacmit ar vijolèm, Sešpacmit ar bazunèm. Pirmo danci dancojot, Noģībst mana līgaviņa. Nesu viņu kambarî, Lieku viņu gultiņâ, Trīs dieniņas, trīs naksniņas Uz rokàm saaukleju. Saki, mana līgaviņa, Vaj negribi ēst, vaj dzert? Vaj negribi ēst, vaj dzert, Vaj saldena āboltiņa? - Ne es gribu ēst, ne dzert, Ne saldena āboltiņa. - Saki, mana līgaviņa, Kādâs drēbês tevi ģērbt? - Šķidri austôs svārciņôs Sarkanrožu lintitèm. - Saki, mana līgaviņa, Kādâ zārkâ tevi likt? - Tumši zilâ, brūnàm puķèm, Sudrabiņa lapiņàm - Saki, mana līgaviņa, Kādiem zirgiem tevi vest? - Tiem pašiem sešiem meļņiem, Kuriem mani brūti veda. - Saki, mana līgaviņa, Kādàm smiltìm tev' apbērt? -Tām pašàm smiltiņàm, Kuràm citus paglabà. - Saki, mana līgaviņa, Kà es tevi piecietišu? - Liec trīs gadus baznicâ Ik svētdienas nozvanìt. - Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis, Kas ta tāda nomiruse, Kas ta tāda nomiruse, Pirmo danci dancojot, Pirmo danci dancojot, Brūtes kroni noņemot.
|