33616-1
Redz, kur jāja duj bajàri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnâ kupla liepa,
Apakš liepa avotìns,
Duj meitìnas velejàs.
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Pirmo reiz uz precibàm.
- Paldies, paldies, smuks puisiti!
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâs tēvs, māmìna.
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājâs tēvs, māmìna. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn,
Otru reiz uz precibàm!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâsi jau(n)brāliša.
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājâsi jau(n)brālitis. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Ko sacija jau(n)brālitis?
- Jaunbrālitis to sacija:
Ej ar Dievu, mūs' māsina. -
- Lielas kāzas turesim,
Vāksim desmit muzikantus,
Vāksim desmit muzikantus,
Divpadesmit stabulniekus. -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzìns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavina.

33616-2
Tēvs baŗoja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicaju māmulitei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Ņem, kas kalna galiņâ!
Pirmâ dienâ es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt, labrīt, smukà meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņâ. -
- Svētdien, svētdien pats atvešu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tàm vaŗa kamanàm.
Divipadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulites.
Pirmà danca galiņâ
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki,
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzès.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklè savu līgaviņu,
Cetortâ naksniņâ
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicaju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda svārkus.
Pavaicaju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Sien viņai zīda drānu.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda zeķes.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes,
Sudrabiņa sprādzitèm.
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.

33617-0
Dieviņš jāje zvirgzdu tiltâ
Ābultaiņu kumeliņu.
Tam Dieviņa kumeļam
Naudas segli mugurâ.
Tas aizskrēje gar jūrmali,
Nauda vien noskanej'.
Gar jūrmali aiztecejis,
Uztek' vienu straujupiti.
Straujupites maliņâ
Trīs jumpravas velejàs.
Vienai bija zelta vāle,
Otrai zelta veletava,
Tai trešai itin koša
Aiz visàm vālitèm.
Tàs upites maliņâ
Iedēstiju ozoliņu.
Tur ùzauga ozoliņš,
Tur ùzvilku pulceniņu,
Tur ùzvilku pulceniņu,
Tur ielīde man bitites.
Man bitites ievilkušas
Lielu vaska riteniņ'.
Ar to vaska riteniņu
Iekūlos naudiņâ,
Iekūlos naudiņâ,
Nopirkos sev kumeliņu.
Nopircies sev kumeliņu,
Sēju rudzus, sēju miežus.
Uzaug rudzi, uzaug mieži,
Pataisiju iesaliņu;
Pataisijis iesaliņu,
Pabrūveju alutiņu.
Pabrūvejis alutiņu,
Aicin' brāļus alu dzèrt.
Brāļi nāce alu dzèrt,
Atved manu līgaviņu.

33618-2
Dzēru, dzēru krodziņâ
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savâ kumeļâ,
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs dziedadams,
Jāj' mājâs dziedadamis
Pie tàs vecas māmuļites,
Pie tàs vecas māmuļites,
Pie jaunàs līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Sarkan' rožu dārziņâ,
Sarkan' rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs raudadams,
Jāj' mājâs raudadamis
Pie tàs vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Raibâi rožu dārziņâ,
Raibâi rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs raudadams,
Jāj' mājâs raudadamis
Pie tàs vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Baltâi rožu dārziņâ,
Baltâi rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltàs rozes,
Vidû mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkamdams nobučoju.
Ak tu, mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudinaji?
"Tālab ilgi raudinaju,
Kam dzer ilgi krodziņâ,
Kam dzer ilgi krodziņâ,
Kam tramdiji kumeliņu".
Vaj es vienis krogâ dzēru,
Viens tramdiju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogâ dzēra,
Dažs tramdija kumeliņu.

33618-1
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju jāju sētiņâ,
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ manim pasacija:
Baltâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju, jāju sētiņâ,
Pavaicaju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacija:
Raibâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju jāju sētiņâ,
Pavaicaju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ manim pasacija:
Sārtâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti zied sārtas rozes,
Vidû mana līgaviņa.
Dārzâ lēcu, mutes devu,
Bet ši manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi krogâ dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'"!
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzèrš' vairs krodziņâ,
Nedzèrš' vairs krodziņâ,
Nemietošu kumeliņ'.

33618-3
Vakarâ apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļàs rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īstu māti
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstà māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnàs rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek savu īsto brāli
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālit, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņâ.
Labdien, labdien, īstà māsa,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņâ".
Jāju ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Baltàs rozes skaisti zied,
Vidû manas līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai, jaunà līgaviņa,
Kam no manis projam bēdzi?
Vaj tev trūka sāls, maizites,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizites,
Tu pats mīļi nedzīvoji".

33618-0
Es ar savu līgaviņu
Vakarâ apgulos.
Uz pusnakti pamodos,
Navaid vaira līgaviņas.
Stāvu lecu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmaliņu,
Meklēt savas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams;
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sarkanrožu dārziņâ.
Jāj' pa ceļu dziedadams
Uz sarkanu rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Sirmu rožu dārziņâ.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz sirmo rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudadams,
Līgaviņas mekledams,
Satiiek savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņâ.
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai, puisit, ai, dēliņ,
Baltu rožu dārziņâ.
Jāj pa ceļu dziedadams
Uz balto rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Vidû mana līgaviņa.
Viegli lēču no kumeļa,
Apkamp' savu līgaviņu.
Pliķi cirtu mācidams,
Mutes devu mīledams.
Ai, tu mana līgaviņa,
Kam man' gauži raudinaji?
- Tadēļ tevi raudinaju,
Ka tu dzēri krodziņâ,
Ka tu dzēri krodziņâ,
Ka mociji kumeliņu.

33619-0
Es nùgòju uz olùtu,
Nùsaveju vaiņuceņu,
Radzu divi muìžas puìšus
Sèrmím zyrgím atjójùt.
Dojój klót, pìsín zyrgus,
Nùraun munu vaiņuceņu.
Es raudót, es žàlót
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gaùži, nažàlòji,
Es tev dúšu pusi muìžas.
- Es nagribu pusi muìžas,
Atdúd munu vaiņuceņu!
Es raudót, es žàlót
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gaùži, nažàlòji,
Es tev dúšu vysu muìžu.
- Es nagribu vysas muižas,
Atdúd munu vaiņuceņu!
Es raudót, es žàlót
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gaùži, nažàlòji,
Byusi muna ļaùdaveņa.
- Naraudóšu, nažàlóšu,
Byušu tova ļàudaveņa.

33620-3
Kāpu, kāpu kalninâi,
Lāpu savu kažocinu.
Atskrej viena raiba kaķe,
Parauj manu ielāpinu.
Eimu muižu no muižinas,
Ielāpina mekledams.
Uzeim' vienu raibu muižu,
Nav nevienas raibas kaķes.
Iznāk raibis pavārinis,
Prasu zupas pasmeķèt.
Nedod zupas pasmeķèt,
Dod ar kausu pa mugaru.

33620-0
Es Vāciešu bērniņš bij',
Nabags kļuvu dzīvodams:
Pirti kūru, ta nodeg',
Ganôs gāju, govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln'
Lāpij' savu kažociņ'.
Datek' viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu mekledams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man gaļas pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašâ nevietâ.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgaj',
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžigi.