Garākas dziesmas jeb ziņģes.
Katalogs > ... > Ziemas svētki. > Garākas dziesmas jeb ziņģes.
Rezultāti: 31 - 40 no 147 33622-5 Kò, puìşeit, tu mekļeji Nu reiteņa reiteņâ? - Sova bàra kumèļeņa Ar tím zalta sadļeņím. - Tovys bàra kumèļeņis Munâ lùpu staļļeitî. - Soki tìsu tu, maiteņ, Kaidu skòdi padarà? - Maņ rùzeites izmeidèja, Lilijeņu salauzèja. - Soki tìsu tu, maiteņ, Cik tòs puķes vèrtas beja? - Par rùzeites treis simteņi, Lilijeņu div' simteņi, Par tù mozu samtaiņeiti Dìsgon beja vína symta. Dùd, puìşeit, şešus symtus, Brauc uz sàtu dzídódams; Ka nadúsi şešu symtu, To nùísi raudódams. 33622-2 Ko es teikšu, tas notika Staltam tēva dēliņam: Zirgs aizskrēja meža ceļu, Zars norāva cepuriti. 33622-9 Migla, migla, rīta rasa, Ta man labi nedarija: Ziergs aizskrēja meža ceļu, Krūms norāva cepuriti. 33622-13 Ta vajaga, tas notika Visiem kroga dzērajiem: Zirgs aizskrēja malkas ceļu, Zars norāve cepurit'. 33622-4 Ko es teicu, tas notika Visiem kroga dzērejiem: Zirgs aizskrēja meža ceļu, Zars norāva cepuriti. - Nezinaju zirgu ķèrt, Ne celt savu cepuriti. Labak ķèršu kumeliņu, Ne kà savu cepuriti. Cepurite šim brīžam, Kumeliņis visu mūžu. Pretim nāca tautu meita, Raibus cimdus adidama. Labdien, tautu zeltainite, Redzej' manu kumeliņu? - Vai, puisiti, vai, brāliti, Kāds bij tavis kumelinis? - Dumjis bēris, aši kaltis, Zelt' iemaukti gāliņâi. - Vai, puisiti, vai, brāliti, Tas manâi rociņâi, Tas manâi rociņâi, Mana tēva stallitêi. Vai, puisiti, vai, brāliti, Kà rozites aizmaksasi? Visus manus rožu kokus Kà lagzdiņus nolocijis. - Gan es jau to zinaju, Kà rozites aizmaksašu: Ņemšu nakti klāt gulèt, Tà rozites aizmaksašu: Neba ņemšu vienu nakti, Ņemš' visam mūžiņam. 33622-6 Kò tu, puìka, mekļei Šaidu garu reitu? - Man izgaisa kumèļeņš Sudabreņa ìmavím. - Puìka, zyrga namekļei, - Muna tàva staļļeitî. - Sok' tu, cìma dzaltòneite, Kù jis kriùdas tev darè? - Ròžu dòrzu izlùçèja, Moguņeņis apkúdèja. - Sok' tu, cìma dzaltòņeite, Cik tev dòrgas puķes stòv? Ròža stòv divi simti, Moguņeņa četri simti, Tej mozò samtaļeņa, Tej stòvèja şeši simti. - Mòşeņ, puķes izmoksòvu, Moksoi munu kumèļeņu: Sadli stòv divi simti, Ìmaveņi četri simti, Pats bèreite kumèļeņš, Tys stòvèja şeši simti; Jo navari samoksót, Ej ar mani poša ļeìdz. 33622-11 Zirgs aizskrēja meža ceļu, Zars norāva cepuriti. Trīs dieniņas sastaigaju, Kumeliņu mekledams. Ceturtâ dieniņâ Pretim nāca tautu meita. Labdien, labdien, smukmeitiņa, Redzej' manu kumeliņu? - Ak tu šķelmi, ciema puika, Kāds bij tavs kumeliņš? - Bērs zirdziņš lauku pieri, Dzeltenàm krēpitèm. - Tu ta sava kumeliņa Bez naudiņas nedabusi, Visus manus rožu kokus Krustkrustèm salauzijis. Par roziti trīs simtiņi, Par magoni divi simti, Par mazo samteniti Maksà simtu dālderišu. 33622-7 Man pazuda kumeliņš Pavasaru migliņâ. Kumeliņu mekledams, Satikos tautu meitu. Ai, lūdzama tautu meita, Redzej' manu kumeliņu? - Vai, puisiti, vai, brāliti, Kāds bij tavis kumelinis? - Dulumbēris kumelinis, Zelta segli mugurâ, Zelta segli mugurâ, Demantiņu iemauktiņi. - Vai, puisiti, vai, brāliti, Tas manâ stallitî. Tas man skādi padarija, Ielēc' rožu dārziņâ. - Vai, meitiņa, vai, māsiņa, Atdod manu kumeliņu, Atdod manu kumeliņu, Būsi mana līgaviņa. Es tev došu sav' rociņu, Sav' sudraba gredzeniņu, Sav' sudraba gredzeniņu, Savas klēts atslēdziņu. 33622-10 Reitâ agri, reitiņâ Man izgaisa kumeliņš. Taku, taku pa çeliņu, Sateik' cìma dzaltaņeiti. Labreit, labreit, dzaltaņeit, Vaj redzèji kumeliņu? - Kumeliņis stalleitî, Ìmaviņi vadzeitî. - Sok' patìši, tautu meita, Kódu škòdi padarèja? - Rùzis munys izmeìdèja, Maganiņis izlauzèja, Poš' mozù samtaiņeiti Ir tù pošu nùkúdèja. - Sok' patìši, tautu meita, Cik par škòdi jòmoksoi? - Rùzis moksoi četri simti, Maganiņis pìci simti, Poš' mozò samtaiņeite, Tej moksoi esmit symtu. Sok' patìši, tautu dáls, Cik moksoi tavys bèris? - Sagli moksoi četri simti, Ìmaviņi pìci simti, Pots bèreitis kumeliņis, Tys moksoi desmit symtu. 33623-6 Mūsu puiši lielijàs Projam iet, nedzīvot. Ko mēs, meitas, darisam? Liksam vaktes uz ceļiem, Liksam vaktes uz ceļiem Līdz pat Prūšu robežàm. Velns tos puišus gudrus deva, Tie aizgāja ūdens ceļu, Tie aizgāja ūdens ceļu Ar kuģiem uz Vāczemi. Tie domaja Vāczemê Vieglas dienas vien redzèt. Tur tiem lika pupas malt, Vaŗa bungas rībinàt. Sāk tie kopâ runaties: Ko mēs, puiši, darisam? Iesim atkal atpakaļ Savâ tēvu zemitê! Pielūgsam tēv' un māti, Meitas mīļi bučosam. Tēvam auga mieži, rudzi, Stallî bēri kumeliņi, Stallî bēri kumeliņi, Ciemâ skaistas zeltenites. Rezultāti: 31 - 40 no 147
|