33622-4
Ko es teicu, tas notika
Visiem kroga dzērejiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti. -
Nezinaju zirgu ķèrt,
Ne celt savu cepuriti.
Labak ķèršu kumeliņu,
Ne kà savu cepuriti.
Cepurite šim brīžam,
Kumeliņis visu mūžu.
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
Labdien, tautu zeltainite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dumjis bēris, aši kaltis,
Zelt' iemaukti gāliņâi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manâi rociņâi,
Tas manâi rociņâi,
Mana tēva stallitêi.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kà rozites aizmaksasi?
Visus manus rožu kokus
Kà lagzdiņus nolocijis.
- Gan es jau to zinaju,
Kà rozites aizmaksašu:
Ņemšu nakti klāt gulèt,
Tà rozites aizmaksašu:
Neba ņemšu vienu nakti,
Ņemš' visam mūžiņam.