33625-16
Skait', māmiņa, savas meitas,
Vaj ir visas vakarâ.
Visas bija vakarâ,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzentiņu;
Gredzentiņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Upit' ilgi netureja,
Ta iemeta Gaujiņâ;
Gaujiņ' ilgi netureja,
Ta iemeta jūriņâ;
Jūriņ' ilgi netureja,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ gadiņâ
Brālits nāca kokles cirst,
Brālits nāca kokles cirst
Devitâ žuburî.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites skaisti skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man kājiņu āvejiņa,
Man gultiņas taisitaja.

33625-11
Māte savas meitas sauca,
Vaj ir visas vakarâ.
Ira visas vakarâ,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama,
Ievas ziedus braucidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniegdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Ta aizgāja pa upiti,
Burbulišus mētadama.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ieņem viņu laiviņâ,
Izved viņu maliņâ,
Izved viņu maliņâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Dieva altarâ.

33625-5
Māte gāja slotiņâs
Ar piecàm meitiņàm.
Bārenite pakaļ tek,
To iegrūda upitê.
Upit' viņu nepanesa,
Ta ienesa Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta ienesa jūriņâ.
I jūriņa nepanesa,
Ta izmeta maliņà.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Nedrīksteja zaru lauzt;
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Aizpuškoja cepurites;
Aizpuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicà.
Māra saka vērdamàs:
Tie navà liepas ziedi,
Tie navà liepas ziedi,
Ta ir dārga dvēselite.

33625-18
Teku, teku pie upites
Baltas rokas nomazgàt.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzeniņš.
Gredzeniņu liekdamàs,
Iekrīt' zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Upe mani nepanesa,
Ta iemeta Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devitâi zariņâ,
Tur brālitis kokles cirta.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites grazni skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man vietiņas taisitaja.

33625-7
Māte raida savas meitas
Svētu rītu baznicâ.
Pārnāk lielas, pārnāk mazas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Baltas puķes plūkadama.
Pēc puķites sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Pēc gredzena sniedzoties,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
Pēc vaiņaga sniegdamies,
Iekrīt pate upitê.
Upes viļņi nepanesa,
Tie iemeta Daugavâ;
Daugav's viļņi nepanesa,
Tie iemeta jūriņâ;
Jūras viļņi nepanesa,
Tie izmeta maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņàmi galotnèm,
Tur sēdeja Dieva dēlis,
Zelta kokles kokledams.

33625-6
Mòte gòja slùtu grístu
Ar pìcóm meiteņóm,
Tù pìktù mozókù
Raşeņâ sļeicynòva.
Nas raşeņa, napanas,
Ìmat jù upeitè;
Nas upeite, napanas,
Ìmat jù azarâ.
Nas azars, napanas,
Ìmat jù Daugavâ;
Nas Daugava, napanas,
Ìmat jù jiùreņôs.
Nas jiùreņis, napanas,
Izsyt viļņs maļeņâ,
Izsyt viļņs maļeņâ
Bolltu putu gobolâ.
Tí izauga kupla ļìpa
Jòs kòjeņu gaļeņâ.
Jau pazída tej ļìpeņa
Sudabreņa zídeņím.
Ít i kungi, ít i ļaudis,
Ni zareņa nanùlauž;
Atjój divi Dìva dáli,
Nùlauž pošu vèrsyuņéti,
Nùlauž pošu vèrsyuņéti,
Aizasprauž aiz capuris,
Aizasprauž aiz capuris,
Ìít Laìmis kammbarî
(Mórys bazņeiçâ).
Soka ļaudis vàrdamís:
Kaida kùka tì zídeņi?
Soka Laìme (Mòra) vàrdamós:
Tì nabeja kùka zídi,
Tì nabeja kùka zídi,
Tej ir dòrga dvèşeļeite,
Tej ir dòrga dvèşeļeite,
Raşeņâ sļeicynóta,
Raşeņâ sļeicynóta,
Pìc' iudiņu mozgòjama (izskolóta).

33625-2
Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļâ,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kur tàs mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar jūrmali dziedadama,
Gar jūrmali dziedadama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš,
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš,
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainite.
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņâ.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņâ.
Izvilkuši maliņâ,
Uzvelciet linu kreklu.
Uzvilkuši linu kreklu,
Apjoziet zīda jostu.
Apjozuši zīda jostu,
Rociet smilšu kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrâi žuburâ
Zelta poga galiņâ.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīksteja zara lauzt.
Jāj garàm Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Puško savas cepurites.
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicâ.
Māra saka vērdamàs:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi,
Ta cilveka dvēselite,
Ta cilveka dvēselite,
Jūriņâ noslīkuse,
Jūriņâ noslīkuse
Miglojâi rītiņâ.

33625-19
Trīs liepiņas upitê,
Visas vienâ kuplumiņâ,
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarej',
Ta iekrita upitê.
Upe viņu netureja,
Ta iedzine Gaujiņâ;
Gauje viņu netureja,
(Ta iedzine Daugavâ,
Daugav' viņu netureja)
Ta iedzine jūritê;
Jūra viņu netureja,
Ta piedzine maliņâ.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš kokledams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' Māriņ' raudadama:
Ta jau neva liepas kokle,
Ta māsiņas dvēselit',
Caur ūdeni peldejusi.

33625-12
Māte savas meitas skaita,
Vaj ir visas vakarâ.
Visas bija vakarâ,
Pastarites vien nebij.
Pastarite aiztecejsi
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievu ziedus mekledama.
Ievu ziedus meklejot,
Sastop tautas celiņâ,
Sastop tautas celiņâ,
Iegrūž viņu upitê.
Tek upite līku loku,
Iznes viņu maliņâ,
Iznes viņu maliņâ,
Brāļu lauka galiņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Bāleliņš kokles grieza.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites skaņi skan.
Sak' māmiņa raudadama:
Ta pastares dvēselite,
Ta pastares dvēselite,
Kas noslīka upitê.

33625-13
Māte skaita savas meitas
Svētu rītu istabâ;
Visas meitas istabâi,
Pastarite vien nebij.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzeniņu.
Gredzeniņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Nes upite, nepanes,
Ielīgoja Daugavâ.
Nes Daugava, nepanes,
Ielīgoja jūriņâ;
Nes jūriņa, nepanes,
Sit vilnitis maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Devitâi žuburî
Zelta puķe galiņâ.
Jāja kungi, stārastiņi,
Ne lapiņas nenorāva;
Aizjāj pats Dieva dēlis,
Norauj pašu zelta puķi,
Norauj pašu zelta puķi,
Appuško cepuriti,
Appuško cepuriti,
Ieiet Māras baznicâ.
Saka Māra vērdamàs:
Ta nebija zelta puķe,
Ta nebija zelta puķe,
Ta meitiņas dvēselite.