33616-2
Tēvs baŗoja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicaju māmulitei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Ņem, kas kalna galiņâ!
Pirmâ dienâ es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt, labrīt, smukà meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņâ. -
- Svētdien, svētdien pats atvešu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tàm vaŗa kamanàm.
Divipadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulites.
Pirmà danca galiņâ
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki,
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzès.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklè savu līgaviņu,
Cetortâ naksniņâ
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicaju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda svārkus.
Pavaicaju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Sien viņai zīda drānu.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda zeķes.
Pavaicaju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildeja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes,
Sudrabiņa sprādzitèm.
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.