13250-5
Divi dienas mežà gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešajâi dieniņâ
Dabuj' sirmu kumeliņu.
Jūdzu sirmi kamanâs,
Braucu meitas lūkoties.
Garam braucu lielu ciemu,
Iztek ciema zeltenites.
Viena ņēma kumeliņu,
Ved ozola kūtiņâ;
Otra mani pašu ved
Smukâ liepas istabâ.
Noliek baltu liepas galdu,
Paceļ manim liepas krēslu,
Uzliek maizi, uzliek alu,
Liek man Dievus pieminèt.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vieni raudzijos.
Es ieraugu trīs meitiņas,
Visas vienas māmuliņas.
Viena ada, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm,
Zem rozišu lapiņàm
Dzeltenâs smiltiņâs.
Tur izauga daiļa liepa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem,
Dzelteniem ziediņiem.
Ik svētdienas liepa zied,
Ik svētdienas meitas nāk,
Ik svētdienas meitas nāk
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Iet svētdienas baznicâ.
Ik svētdienas puiši prasa:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Jelgavâi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojiet,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.