13250-20
Kam tì kungi krùgu taìsa
Ļela çeļa maļeņâ?
Čygonim olu dzert,
Mežnìkim silldétís.
Vína poša krùga maita
Aicyn' maņa pagulét.
Guļ tu poša, krùga maita,
Tova víta pyllna blusu,
Tova víta pyllna blusu,
Tovi mallni paladzeņi.
Meža gaiļi agri dzíd,
Man jóít uz mòtes maitóm.
Màmeņai treis maiteņas,
Vysas roksta smolkus rokstus.
Ka nadúsi tòs maiteņas,
As nùmèršu bèdeņâ.
Kur jius mani globosit,
Nùmyrušu bèdeņâ?
Zam lúdzeņa dòrzeņâ
Smolku rùžu sakņeitês.
Tí izauga bollta puča
Da patim debešim (dabasim).
Atbrauc kungi, atbrauc ļauds,
Nivíns zora nanùlauž;
Atjāj pats Dìva dáls,
Nùlauž pošu versyņeiti,
Nùlauž pošu versyņeiti,
Aizpuškòja capureiti,
Aizpuškòja capureiti,
Ìít Dìva bazņeicâ.
Vaìcoj kungi, vaìcoj ļaudis:
Kaida kùka tì zídeņi,
Na kùçeņa tì zideņi,
Tì ir dórgas dvèşeļeitis,
Tì ir dórgas dvèşeļeitis,
Dèdeņâ nùmyrušas.

13250-18
Jāju, jāju pa celiņu,
Ceļam gala nepanācu.
Iejāj' ciema sētstarpî,
Sāka ciema suņi riet.
Trīs meitiņas preti nāca,
Tàs sunišus atsargaja.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdza staļļa durvis
Ar sudraba atslēdziņu.
Tur ieveda kumeliņu
Treju staļļu dibenâ.
Ieved pašu istabâ,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur apklāja kļava galdu.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, guļas vietu
Vistumšâ kaktiņâ,
Lai es varu noskatìt,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena šuva, otra ada,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, man to meitu,
Kura raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Nomirišu žēlabâs.
Kur jūs mani racisate,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm,
Kad nāks meitas rožu plūkt,
Tad tàs mani apraudàs.

33618-1
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju jāju sētiņâ,
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ manim pasacija:
Baltâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju, jāju sētiņâ,
Pavaicaju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacija:
Raibâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņâ,
Jāju jāju sētiņâ,
Pavaicaju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ manim pasacija:
Sārtâ rožu dārziņâ.
Jāju, jāju raudadams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti zied sārtas rozes,
Vidû mana līgaviņa.
Dārzâ lēcu, mutes devu,
Bet ši manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi krogâ dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'"!
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzèrš' vairs krodziņâ,
Nedzèrš' vairs krodziņâ,
Nemietošu kumeliņ'.

30894-4
Man pazuda bāleliņš,
Baltas avis ganidams.
Teku dienu, teku nakti
Jūŗas malu raudadam'
Jūŗas malu raudadama,
Bāleliņa mekledama.
Tecedama uzteceju
Trīs zvejniekus jūriņâ (zvejojam).
Labrīt, jūŗas zvejnieciņi,
Redzejat mūs' bāliņu?
-Paldies, ciema zeltenite,
Kādis bija jūs' bāliņš?
-Tievs un gars smuks puisits
Dzeltaniem matiņiem,
Dzeltaniem matiņiem,
Iesarkani vaigu gali.
-Ai, godiga brāļa māsa,
Tas gul jūras dibenâ,
Smiltis viņam vaigu grauze,
Ūdens matus plivina.
-Ai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko soliji par vilkum'?
-Vienam devu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdaudziņu,
Trešajam vairs nevaru,
Tam es pati solijos,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmaņam,
Stūrmanitis gudris vīris,
Tas sēž laivas galiņâ,
Tas māceja laivu irt
Pretim vēju, pa vējam,
Pretim vēju, pa vējam,
Pretim savu līgaviņ'.

33622-0
Ko vēleju, tas notika
Lielam kroga dzērajam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Nezinaja zirgu ķert,
Ne no zara cepuriti.
Labak ķēra cepuriti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājàm gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaja raudadams,
Sastaigaja raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtâ dieniņâ
Preti nāca tautu meita,
Preti nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
- Tautu meita zeltenite,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ak tu tautu delveriti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadâ,
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķerot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vainadziņu,
Tam nobira vizuliši.
- Nebēdà, tautu meita,
Vainadziņu aizmaksašu,
Še rociņa, tic vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa.
Gaidi rītu, vaj parītu,
Aizsūtišu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtâ rītiņâ
Sarej tēva kuceniņi,
Sarej tēva kuceniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brāliti, skatities,
Ko rej tēva kuceniņi.
- Bēdz, māsiņa, kambarî,
Tev sajāja precenieki.
- Ko es bēgšu kambarî,
Es jau biju sadereta.
- Kur, māsiņa, tu dereji,
Ka es tevi neredzeju?
Vaj klētî, vaj druvâ,
Vaj savâ maltuvê?
- Ne klētî, ne druvâ,
Ne savâ maltuvê:
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērà kumeliņa,
Tur rociņas sadevàm,
Gredzeniņus samijàm.
- Māsiņ mana jaunakà,
Kam prasiji padomiņu?
Vaj tēvam, vaj mātei,
Vaj vecakam brālitim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecakam brālitim:
Laimit' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu
Visu mūžu dzīvojot.

5119-1
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas mekledams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķitis mazgajàs.
Labdien, ciema dzeltenite,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenite,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstà bāleliņa:
Tēvs, māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemê.
- Saki, ciema dzeltenite,
Kas tev' daili derinaja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzeja.
- Saki, ciema dzeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagatis tēva dēls,
Es nabaga sērdienite.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinàs.
- Manis tēvis, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.

13250-19
Kāpu,kāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ,
Tur redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva smalku zēģelišu;
Uzvelk baltu zēģeliti,
Iet laiviņa līgodama.
Teci, teci, oša laiva
Aiz to zaļu bērzu birzi,
Tur bij viena zaļa muiža,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena auda, otra šuva,
Trešà zīdu šķetereja.
Ta būs mana līgaviņa,
Kas to zīdu šķetereja.
Māmiņ' manu galvu glauda:
Tàs meitiņas nedabusi!
Ja man tàs nedosiet,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdâs puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Ar sidraba lapiņàm.
Sajāj kungi, stārastiņi,
Nedrīkst raut vienu zaru;
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza divi zarus,
Ietin zīda nēzdogâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Māras šūpolî.
Māra saka šūpodama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.

2221-10
Sikuli, Mikuli, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Ko ar izkapti?-Sientiņu pļaut.
Ko ar sientiņu?-Telites barot.
Ko ar telitèm?-Pieniņu slaukt.
Ko ar pieniņu?-Bērniņus barot.
Ko ar bērniņiem?-Cūciņas ganit.
Ko ar cūciņàm?-Kalniņu rušinàt.
Ko ar kalniņu?-Miezišus sēt.
Ko ar miezišiem?-Alutiņu darìt.
Ko ar alutiņu?-Bāliņu dzirdìt.
Ko bāliņš tev laba dara?
-Bāliņš man atnesa vara adatiņu.
Kur palika vara adatiņa?
-To iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
-Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tie tur ēda, tie tur dzēra,
Biķerišus sizdami, spēledami.

30894-8
Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukâ jāja pieguļnieki.
Tec, māsiņa, apraudzìt,
Vaj ir visi bāleliņi.
-Visi pieci bāleliņi,
Pastariša vien navà,
Pastarits aizteceja
Gar jūrmalu dziedadams,
Gar jūrmalu dziedadams,
Jūras ziedus lasidams.
Teku, teku, nepanāču,
Saucu, saucu, nedzirdeja.
Tecedama uzteceju
Varen augstu smilšu kalnu,
Tur ieraugu visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ai, jūriņas zvejnieciņi,
Redzejati man bāliņu?
-Ai, Vidzemes dzeltanite,
Kāds bij tavs bāleliņš?
-Skaists puisits kà kundziņš,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
-Ai, Vidzemes dzeltanite,
Tāds gul jūras dibenâ.
-Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ.
-Ai, Vidzemes dzeltanite,
Ko mums dosi par vilkumu?
-Vienam došu šņurdauciņu,
Otram linu paladziņu,
Tam trešam, jaunakam,
Tam es pati piedereju,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmaņam.
Stūrmanits gudris vīrs,
Pret straumiti laivu grieza,
Pret straumiti laivu grieza,
Pret vējiņu zēģelites.

32080-0
Kungi mani kaŗâ sūta,
Kà tas var būt?
Kungi mani kaŗâ sūta,
Tas gan var notikt.
Raksta mani apakš plintes,
Kà tas var būt?
Raksta mani apakš plintes,
Tas gan var notikt.
Raud pēc manis tēvs, māmiņa,
Raud pēc manis brāļi, māsas,
Raud pēc manis sīki bērni,
Raud pēc manis līgaviņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Neraudat, brāļi, māsas,
Neraudat, sīki bērni,
Neraud', mana līgaviņa!
Nu man zobins tēvs māmiņa,
Bruņas mani brāļi, māsas,
Skrotes, lodes mani bērni,
Plinte mana līgaviņa. -
Aiz Poļiem strauja upe,
Aiz tàs upes lieli meži,
Aiz tiem mežiem augsti kalni,
Aiz tiem kalniem plaši lauki,
Uz tiem laukiem zelta rasa,
Visapkārt sārtas rozes,
Rožu vidû balta gulta,
Uz tàs gultas zīdes deķis.
Pie tàs gultas dūkans bēris,
Saseglots, sadeķots;
Gultâ jauns kaŗa vīrs,
Sašaudits, sadurstits.