33622-0
Ko vēleju, tas notika
Lielam kroga dzērajam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Nezinaja zirgu ķert,
Ne no zara cepuriti.
Labak ķēra cepuriti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājàm gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaja raudadams,
Sastaigaja raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtâ dieniņâ
Preti nāca tautu meita,
Preti nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
- Tautu meita zeltenite,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ak tu tautu delveriti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadâ,
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķerot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vainadziņu,
Tam nobira vizuliši.
- Nebēdà, tautu meita,
Vainadziņu aizmaksašu,
Še rociņa, tic vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa.
Gaidi rītu, vaj parītu,
Aizsūtišu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtâ rītiņâ
Sarej tēva kuceniņi,
Sarej tēva kuceniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brāliti, skatities,
Ko rej tēva kuceniņi.
- Bēdz, māsiņa, kambarî,
Tev sajāja precenieki.
- Ko es bēgšu kambarî,
Es jau biju sadereta.
- Kur, māsiņa, tu dereji,
Ka es tevi neredzeju?
Vaj klētî, vaj druvâ,
Vaj savâ maltuvê?
- Ne klētî, ne druvâ,
Ne savâ maltuvê:
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērà kumeliņa,
Tur rociņas sadevàm,
Gredzeniņus samijàm.
- Māsiņ mana jaunakà,
Kam prasiji padomiņu?
Vaj tēvam, vaj mātei,
Vaj vecakam brālitim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecakam brālitim:
Laimit' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu
Visu mūžu dzīvojot.