34043-14
Mēnestiņis nakti brauca,
Es Mēneša ormanitis.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mēteliti,
Savu zvaigžņu mēteliti,
Sešu zaru zobentiņu.
Sakapaju Jodu māti
Deviņôs gabalôs;
Nošļāc manus brūnus svārkus
Jodu mātes aseņiem.
Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklè tādu avotiņu,
Kur deviņas upes tek.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izžāvešu?
-Meklè tādu ozoliņu,
Kam deviņi pazariši.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklè tādu māmuļiti,
Kam deviņas rulletajas,
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè tādu glāza skapi,
Kam deviņas atslēdziņas.

33622-10
Reitâ agri, reitiņâ
Man izgaisa kumeliņš.
Taku, taku pa çeliņu,
Sateik' cìma dzaltaņeiti.
Labreit, labreit, dzaltaņeit,
Vaj redzèji kumeliņu?
- Kumeliņis stalleitî,
Ìmaviņi vadzeitî.
- Sok' patìši, tautu meita,
Kódu škòdi padarèja?
- Rùzis munys izmeìdèja,
Maganiņis izlauzèja,
Poš' mozù samtaiņeiti
Ir tù pošu nùkúdèja.
- Sok' patìši, tautu meita,
Cik par škòdi jòmoksoi?
- Rùzis moksoi četri simti,
Maganiņis pìci simti,
Poš' mozò samtaiņeite,
Tej moksoi esmit symtu.
Sok' patìši, tautu dáls,
Cik moksoi tavys bèris?
- Sagli moksoi četri simti,
Ìmaviņi pìci simti,
Pots bèreitis kumeliņis,
Tys moksoi desmit symtu.

4978-5
Kur bijàt, Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi,
Nosvīduši, apsegloti?
Dieva dēli kumeliņus
Ielaiž zelta aplokâ,
Ielaiž zelta aplokâ,
Daliek mani par ganiņu.
Tà pasaka dalikdami:
Nenolauz zelta zaru!
Es nolauzu trīs zariņus,
Noteceju lejiņâ,
Meklè mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Atrod mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Daliek mani mīļ' Dieviņš
Pie savàm kalponèm.
- Es tev lūdzu, mīļ' Dieviņ,
Kādu tu man loņu dosi?
- Es tev došu zelta kroni
Sudrabiņa maliņàm.
- Es tev lūdzu, mīļa Laime,
Kur es viņu paglabašu?
- Vakarôs guldamàs,
Liec savâ pagalvê;
Rītos agri celdamàs
Liec savâ galviņâ.

13301-0
Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabušu.
Es iegāju klētiņâ,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabuju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudziju.
Sviedu spieķi sētmalâ,
Satrūkàs ciema suņi.
Izlec divas zeltenites,
Kà rozites ziededamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinâ,
Ber auziņas silitê,
Sviež ābolu redelês,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Sēdin' liepas krēsliņâ,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gārdu mielastiņu!

33622-1
Es dziedaju, gavileju
Diža meža maliņâ;
Smuks puisitis baltu muti
Iztek meža maliņâ.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Ko nāc meža maliņâ?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brāliti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bēritis, cietas krēpes,
Zelta iemaukts galviņâ.
- Tautu dēli, ne brāliti,
Tāds bij tēva stalliņâ.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņâ.
- Maksaš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klāt gulèt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar' tevi klātgulèt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņâ,
Lai es varu savu mūžu
Rozitês puškoties.

31933-0
Aši, aši zīle dzied
Brāļa staļļa pakaļâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karâ iet.
-Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedādama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi manis pārnākam;
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid mana kumeliņa.-
Par deviņas vasariņas
Atteceja kumeliņš,
Atteceja kumeliņš
Smilkšainàm kājiņàm
Smilkšainàm kājiņàm,
Zvaigžņu deķi mugurâ.
Vaicà māsa kumeļam:
Kur palika jājejiņš?
-Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Zobentiņus sārtiem krāva,
Kaudzèm meta cepurites.
Tur tek liela asins upe,
No kauliem tiltu taisa.
Mīļà Māre pāri gāja
Drebedama, trīsedama.

13276-0
Tumsiņâi, vakarâ?
Jāj pie manis, kalpa puisi,
Es tev došu naktes māju,
Kumeļam staļļa dangu,
Tev vietiņu pārgulèt;
Kumeļam tīras auzas,
Baltābolu redelês;
Tev gultiņu uztaisišu
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Baltiem linu palagiem,
Baltiem linu palagiem
Rožu deķi apsegâ,
Rožu deķi apsegâ,
Iešu pate klātgulèt.
-No rītiņa celdamies
Abi divi žēli raud:
Vienam žēl projam iet,
Otram žēl še palikt.
-Neraud gauži, līgaviņa,
Rakstiš' mazu grāmatiņu.
-Kad pārnāca grāmatiņa:
Jau ar citu saderejis.
Izlasiju, saplosiju,
Man vairs tāda nevajaga!
Kas klaus' puiša viltus mēli,
Tas klaus' vilka lelošanu;
Puisenam cirpti mati,
Trejdeviņi padomiņi.

2221-14
Man iedeva māmuliņa
Divi zelta adatiņas.
-Kur palika adatiņas?
Tàs iedūru sviķu (liepas) celmâ.
-Kur palika sviķu (liepas) celms?
Tas sadega ziluguni.
-Kur palika ziluguns?
Ta izlija smalku lietu.
-Kur palika smalkais lietus?
Sateceja upitê.
-Kur palika ta upite?
To izdzēra Dieva vērši.
-Kur palika Dieva vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
-Kur palika gaŗais ceļš?
Tas aizauga zaļu mauru.
-Kur palika zaļa maura?
To noēda Dieva zosis.
-Kur palika Dieva zosis?
Tàs aizskrēja zaļu birzi.
-Kur palika zaļà birze?
To nocirta Dieva dēli.
-Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesîs,
Zelta ripu ripojot,
Zelta kokles koklejot.

13730-16
Kur tu iesi, bāleniņ,
Vakarâ kājas aun?
- Ieš' stallî sedlot zirgu,
Jāš' māsiņu aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama
Zaļâ zīžu nēzdaugâ.
Atver vārtus līdz galam,
Lai es varu cauri jāt,
Lai nelaužu zobentiņu
Vārtu staba galiņâ.
Ar dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Zemê dūru zobiniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, švāgar šķelmi,
Ko māsiņu spīdzinaji?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņš mugurâ.
Ej, māsiņa, kambarî,
Apvelc savus brūnus brunčus,
Apaun savas baltas kājas,
Nāc man līdz pie māmiņas.

13595-19
Pieliecos, nodzēros
Straujupites maliņâ,
Piekrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta iegrima dibinâ.
Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
Liepas laiva viegla laiva,
Ta pa virsu vizinaja.-
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainadziņu?
-Es panācu vainandziņu,
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ
Zelta vadža galiņâ,
Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
Es būt' devis divi simti,
Izpirkt vairs nevareju.
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Man gultiņas taisitaja.