www.dainuskapis.lv logo
SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA|
Meklēja man
Rezultāti: 11471 - 11480 no 11563
15682-0
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienâ puškojuse:
No rītiņa ar rozèm,
Uz pusdienu magonèm,
Pēc pusdienas uz vakaru
Ar zaļàm palejàm.-
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarê;
Loku savus garus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucidams.
-Nāc, māsiņa, istabâ,
Jau māmiņa sadereja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiemi dzīporiem.-
-Tautu meita dzeltainite,
Mainisami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevàm.
5036-6
Man pazuda māmulite,
Miglâ ganus vadijot.
Visu dienu sastaigaju,
Māmuliti mekledama.
Aiz zaļàs birstalites
Div' sieviņas velejàs.
Viena bija mīļa Māra,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māra klāti sauca,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māra klāt piesauca:
Še, sērdiene, nēzdodziņu,
Še, sērdiene, nēzdodziņu,
Slauki savas asariņas.
Kad tu viņu saslauciji,
Mazgà rīta rasiņâ;
Kad tu viņu izmazgaji,
Žau sudraba bērziņâ;
Kad tu viņu izžāveji,
Rullè zelta rullitê;
Kad tu viņu sarulleji,
Liec savâ pūriņâ:
Ja tautiņas tevi rāj,
Slauki savas asariņas.
24945-1
Vai, vai, manu drošu prātu,
Pats līgavu sadereju,
Pats pārvedu sētiņâ,
Pats ielaidu klētiņâ,
Pats pacēlu meldru krēslu,
Pats noņēmu villaniti,
Pats gultiņu pataisiju,
Pats pieņēmu klātgulèt.
Guli, mana līgaviņa,
Uz manàm rociņàm;
Kad rociņu nogulesi,
Tad es tevi modinašu.
No rītiņa celdamies:
Celies, mana līgaviņa!
Līgaviņa atsacija:
Vai, Dieviņ, necelšos,
Vai, Dieviņ, necelšos,
Man galviņa gauži sāp!
Ne par galvu nebēdatu,
Kad es kļūtu pie māmiņas!
Pasacitu māmiņai
Šàs naksniņas gulejumu,
Šàs naksniņas gulejumu,
Tos tautieša mīļus vārdus.
13595-10
Laivenieka meita biju,
Jūrâi gulu launadziņu,
Jūrâi gulu launadziņu,
Niedrâi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Smaga laiva ta, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
-Jem, brāliti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Viegla laiva ta, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņâ
Tur panācu vaiņadziņu:
Es soliju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl soliju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Man gultiņas taisitaja.
26551-16
Māte mani tālu deva,
Solij' gauži neraudàt.
Es klētê kājas avu,
Māte slauka asariņas;
Kad es sedzu villainiti,
Tad māmiņa gauži raud;
Kad es kāpu kumeļâ,
Rauda visas māsaciņas;
Kad es jāju pa vārtiem,
Rauda visi bāleliņi.
Par gadiņu es atnācu
Sav' māmiņu apraudzìt.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris ņēma kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Paceļ man liepu krēslu.
"Kà, meitiņ, tav klājàs,
Kà manam znotiņam"?
Paldies, mana māmuliņa,
Gan ar' labi, gan ar slikti.
13248-1
Bērits manis kumeliņis
Augstajàmi kājiņàm
Visas upes cauri brida,
Daugavâi peldu gāja.
No Daugavas izpeldeja
Sudrabiņa lāsitèm;
Zīda deķi noslauciju,
Saulitêi nožāveju.
Bij manami kumeļami
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Kokledamis es aizjāju
Prūšôs ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tàs ar mani nirunaja,
Tàs ar mani nirunaja,
Tàs pie manis gan nināks.
Atpakaļu, atpakaļu,
Mans bēriti kumeliņ!
Nitīk manim Prūšu zeme,
Nitīk Prūšu dzeltenites.
Kurzemite ta man tika,
Tīk Kurzemes dzeltenites;
Kurzemnieku dzeltenites
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas šuva slēžu kreklus.
33642-8
Suņi rēja,vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzities,
Tek' pie loga raudzites,
Kas iejāja sētiņâ.
Tur atjāja mans mīļais
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Turku zvēru cepuriti.
Mans mīļais,mans jaukais,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie daiļas mātes meitas?
Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Apakš kupla ozoliņa
Tēva lauka galiņâ.
-Ai,tu manu mīļu draugu,
Būtu man ziņu devis,
Es tev būtu aiznesuse
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
5035-0
Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādisim?
Tur mēs to stādisim,
Pašâ kalna galiņâ.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pār ? tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzej' tēv ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Bāluliņam kāzas dzer.
Es nogāju Vāczemê
Pār ? tiem jūras līcišiem.
-Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājat?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulit' es vien atrad',
Šūpulit' es vien atrad'
Kur es maziņš līgojos.
33622-6
Kò tu, puìka, mekļei
Šaidu garu reitu?
- Man izgaisa kumèļeņš
Sudabreņa ìmavím.
- Puìka, zyrga namekļei, -
Muna tàva staļļeitî.
- Sok' tu, cìma dzaltòneite,
Kù jis kriùdas tev darè?
- Ròžu dòrzu izlùçèja,
Moguņeņis apkúdèja.
- Sok' tu, cìma dzaltòņeite,
Cik tev dòrgas puķes stòv?
Ròža stòv divi simti,
Moguņeņa četri simti,
Tej mozò samtaļeņa,
Tej stòvèja şeši simti.
- Mòşeņ, puķes izmoksòvu,
Moksoi munu kumèļeņu:
Sadli stòv divi simti,
Ìmaveņi četri simti,
Pats bèreite kumèļeņš,
Tys stòvèja şeši simti;
Jo navari samoksót,
Ej ar mani poša ļeìdz.
33608-0
Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzâ.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Ta treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu. -
Ai, mazà meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienâ
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs, māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projam,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukà meitiņa,
Atver man vārtus!
Ta, vārtus verot,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina,
Vecako vaina,
Kam tevi neveda.
«11441145114611471148114911501151115211531154»
Meklēja man
Rezultāti: 11471 - 11480 no 11563
meklēt Dainu skapī