26541-10
Man ziedeja kupla liepa
Pie bāliņa vārtu stabiem;
Strazdis dzieda galotnî,
Lazdigala pazarôs.
Sak' strazdiņš dziedadams:
kas tur brauc? zeme rīb.
Lazdigala atbildeja:
Brauc deviņu brāļu māsa;
Seši sirmi kumeliņ'
Iebrauc mūsu pagalmâ.
Šņirku šņerku zobeniņ',
Škŗipu škŗapu zābaciņ',
Šilku šalku iemauktiņ'.
Tur izgāje div' bāliņi,
Kà puķite ziededami;
Mums izgāje div' māsiņas,
Kà rozites ziededamas;
Tur izgāje veca māte,
Asariņas slaucidama,
Tai es devi nēznociņu,
Asariņas noslaucìt.

34748-0
Izauga meitiņa
Kà viena liepiņa,
Nu gribu vīriņa
Bez sava gala.
Satiku puisiti
Tiltiņa galâ,
Visi mani kauliņi
Tirptin tirpa.
Puisitis mīļais,
Puisiti daiļais,
Būsi man draudziņš,
Gauži tev lūdzu.
Ja tu neturi
Žēligu prātu,
Tad mana pēdigà
Stundiņa klāt.
Gan lasu odziņas,
Gan šķinu riekstiņus,
Nevaru puisiti
Pielabinàt.
Cepu desu pannâ,
Leju alu kannâ,
Nevaru puisiti
Pielabinàt.
Griežu siltu priekšiņu,
Dodu saldu mutiti,
Nu varu puisiti
Pielabinàt.

30894-1
As dùdòju, as raudòju,
Maņ izgaisa bòļeļeņš.
Dùdódama, raudódama,
Ìtecèju ņídròjâ.
Tí atrodu zvejnìçeņus
Jyureņôs zvejòjùt.
Dìvs paļeidz, zvejnìçeņi,
Voj nav te bòļeļeņa?
-Ak, tu cìma dzaltaņeit,
Kaids bej tovs bòļeleņš?
-Muns bòļeņš bolltu şeju,
Dzaltonìm mateņìm.
-Ak, tu cìma dzaltaņeit,
Vakar sļeika jyùreņôs.
-Ak, jius jyùru zvejnìçeņi,
Izveļcit maļeņâ.
-Ak, tu cìma dzaltaņait,
Kaidu moksu mums moksòsi?
-Vínam dúšu galdauteņu,
Ùtram zeìžu paladzeņu,
A pi treša poša íšu,
Myužam kraklu audèjeņa.

33646-1
Kura kunga tej bèrsteņa,
Kur' plaukst zalta lapeņóm?
Kuras mòtes tej meiteņa,
Zalta zori vaiņukâ?
-Nu kurìnes tu, puìşeit,
Ar tik jauku volúdeņu?
-Nu Vòczemes es,mameņ,
Pats ar sovu vajadzeibu:
Grybu jiusu meitu jimt,
Jius,lyudzami,naļídzit.
-Vína poša maņ meiteņa,
Tej par jaunu, tej par mozu,
Jej veļ mòtes reìkstes beitís,
Na iz jaunim puìšim vèrtís.
-Jius,mameņ,vaci ļaud's.
Kam tik glupi runòjit?
Mežâ putni pulkim skrèja,
Pa pòrim pòròjós;
Tai jaunim cylvákim
Pa pòrim jádzeivò.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.

5032-2
Svàta Mòra tèrgâ gòja,
Mani ļeìdza vadynòja.
Sev apjúze zalta jústu,
Maņ apjúze sudabreņa.
Apjúzuse pasacèja:
Nosoi skaiški, bòrineit!-
- Pavaìcósim pi Mòreņis:
Kur skolósim zeìžauteņis?
- Deveņûs azarûs,
Dasmytâ upeitê.
- Pavaìcósim pi Mòreņis:
Kur kaltésim zeìžauteņis?
-Deveņûs úzulûs,
Dasmytâ saùleitê ?.
- Pavaìcósim pi Mòreņis:
Kur kàčósim zeìžauteņis?
- Pi bazneicas zalt' kàčalkys,
Tí kàčósim zeìžauteņis.
- Pavaìcósim pi Mòreņis:
Kur liksim zeìžauteņis?
- Lìc sovâ pyùreņâ
Zam bolltù vyllnòneišu.
- Pavaìcósim pi Mòreņis:
Kam dúsim, zeìžauteņis?
- Mozejam bòļeišam
Par gunteņis pyutumeņu.

13250-49
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kas to zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Kad iet meitas baznicâ,
Lai vij rožu vainadziņu;
Kad atnāk no baznicas,
Lai liek pūra dibenâ.
Cik pacēla pūra vāku,
Tik asaras noslaucija:
Te guļ mans mīļakais
Zem rozišu saknitèm.

13257-4
Šogad rozes vien ziedeja,
Citu gadu magonites;
Šogad tautas garam jāja,
Citu gadu iekšâ jās.-
"Labdien, meitu māmuliņa,
Vaj man dosi sav' meitiņu?"
Izdzirdusi tautu meita,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainadziņu darinàt.
Nāk no dārza raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Puško savu kambariti;
Izpuškojsi kambariti,
Gaidi mani atjājam.-
-Zeme rīb, tautas jāj,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Lai jāj tautas sētiņâ!

33642-3
Es piesārku kà brūklene,
Pa durìm ieiedam'.
Es redzeju savu sirsniņ'
Sēžam galda galiņâ.
Es dzīros klātu kļūt,
Viņš ārâ pa durìm.
Es dzīros pavaicàt,
Kur guleja šo naktiņ',
Vaj gulej' pie māmiņ',
Vaj pie citas mātes meitas.
-Pie eglites es guleju,
Skujàm klāju paladziņ'.
-Vaj tu traks,mans mīļakais,
Kam tu man nesacij?
Es tev būtu nostellejs'
Pāru linu paladziņ',
Pāru linu paladziņ',
Pāru baltu villainišu,
Pāru mutes nēzdotiņu,
Pāru smalku linu micu.