4993-2
Es mekleju, es dugoju,
Man pazuda māmuļiņa.
Dugodama, mekledama,
Ieteceju niedrajâ,
Ieteceju niedrajâ,
Atrod' zelta avotiņu;
Pie ta zelta avotiņa
Trīs meitiņas mazgajàs.
Divi saka:Kur tu iesi?
Trešà klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Tur guļ tava māmuļiņa
Zem Dieviņa nam' durvim,
Zem Dieviņa nam' durvim,
Baltajôs palagôs,
Baltajôs palagôs,
Mīkstajôs spilvenôs,
Mīkstajôs spilvenôs,
Eņģelišu draudzitê,
Eņģelišu draudzitê,
Ar eņģeļiem runadama.

5037-2
Man pazuda māmuļite,
Miglâ ganus vadidama.
Izlauziju ņiedŗu purvu,
Māmuļites mekledama.
Aiz ta liela ņiedŗu purva
Trīs sudraba ezeriņi.
Vienâ dzēre raibas govis,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešâ ezerâ
Velè divi veletajas.
Viena bija māsa mana,
Otra mana māmuļite.
Tà sacija māsa mana:
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Nosaslauki asariņas.
Noslaucijsi asariņas,
Mazgà rīta rasiņâ;
Izmazgajsi rasiņâ,
Žauj sudraba bērziņâ.

13730-24
Kur tu jósi, bòļeļeņ,
Bolltas kòjas audamís?
- Jóšu mòsys apsavàrtu,
Dzèržu tautas ryudynùt.
Nadajóju da vòrteņu,
Tak mòşeņa raudódama.
Tec, mòşeņ, atpakaļ,
Atver man tautu vòrtus,
Lai tak muns kumèļeņš
Da tautìša noma duru.
Tautìt šķeļma, lìn òrâ,
Nòc ar mani parunót.
Voj tu édi nasamolltu,
Voj nosòji navalátu?
Tovys koklys, muna rùka,
Muns tàrauda zùbiņeņš,
Muns tàrauda zùbiņeņš
Par mòşeņis osoróm.

13290-0
Segloj' savu kumeliņu
Zāļu dienas vakarâ.
Laimiņ' manim ceļu sprauda
Kupliem liepu zariņiem.
Katrâ liepas zariņâ
Liek dimanta akmentiņu,
Lai vareju tumsâ jāt
Līdz tàm ciemu dzeltanèm.
Lec saulite mirdzedama,
Satiek' vienu celiņâ,
Satiek' vienu celiņâ,
Tai pasniedzu rožu zaru,
Tai pasniedzu rožu zaru,
Ta man sniedza sav' rociņu.
Tūdaļ cēlu kumeļâ,
Vežu līdz sētiņâ.
Ta bij mana līgaviņa,
Kuru Laime nolēmuse.

4993-8
Teku šurpu, teku turpu,
Pa māmiņas pēdiņàm.
Uztek' zaļu niedrajiņu,-
Trīs jumpravas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu iesi?
Trešà klāt aicinaja,
Trešà klāt aicinaja,
Ta pasaka māmuliņu:
Tur guļ tava māmuliņa
Baltâi smilšu kalniņâ,
Baltâi smilšu kalniņâ,
Zem Dieviņa kājiņàm.-
Celies augšâ, tēvs, māmiņa,
Es pacelšu veleniņu.
Es stāstišu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Cirta pliķi, plūca matus,
Spēr' ar kāju pabeņķê.

13250-42
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurìm,
Es gribeju caurim jāt,
Baidàs manis kumeliņš,
Baidàs manis kumeliņš
No ūdeņa burbaliņ'.
Kumeļš mani pašu nesa,
Ūdens vilņi kumeliņ'.
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani kāt gulèt.
Gul tu pati, kroga meita,
Tev ir melli paladziņi,
Man pašam jūritê
Ošu laiva līkumâ.
Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu naksniņâ.
Simtu jūdžu tecedama,
Aiztek Saules pagastâ.
Tâi Saulites muižiņâ
Viena veca māmuļite,
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena šuve, otra raksta,
Treša zīdu šķeterè.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstî.
Kur jūs mani ramesit,
Sidēstî nomirušu?
Ramès rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem,
Lai nāk meitas svētrītâ
Lai piņ rožu vainadziņ':
Lai spīd manis auguminis
Jaunas meitas galviņâ,
Jaunas meitas galviņâ.
Mīļas Māŗas baznicâ.

33618-2
Dzēru, dzēru krodziņâ
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savâ kumeļâ,
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs dziedadams,
Jāj' mājâs dziedadamis
Pie tàs vecas māmuļites,
Pie tàs vecas māmuļites,
Pie jaunàs līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Sarkan' rožu dārziņâ,
Sarkan' rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs raudadams,
Jāj' mājâs raudadamis
Pie tàs vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Raibâi rožu dārziņâ,
Raibâi rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' mājâs raudadams,
Jāj' mājâs raudadamis
Pie tàs vecas māmuļites.
Pavaicaju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildeja:
"Baltâi rožu dārziņâ,
Baltâi rožu dārziņâ
Ravè rozes, magonites".
Sēd' savâ kumeļâ,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltàs rozes,
Vidû mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkamdams nobučoju.
Ak tu, mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudinaji?
"Tālab ilgi raudinaju,
Kam dzer ilgi krodziņâ,
Kam dzer ilgi krodziņâ,
Kam tramdiji kumeliņu".
Vaj es vienis krogâ dzēru,
Viens tramdiju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogâ dzēra,
Dažs tramdija kumeliņu.

4993-0
Es raudaju, es tekaju,
Man izgaisa māmuliņa.
Raudadama, tekadama,
Ieteceju niedrajâ.
Tur atradu niedrajâ
Trīs sudraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ sirmi kumeliņi;
Pie trešà avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas saka:Kur tu teci?
Trešà klāti aicinaja.
- Meitiņ, tava māmuliņa
Guļ zem zaļo veleniņu,
Guļ zem zaļo veleniņu,
Saules mātes aplokâ.-
Es saulitei pavaicaju,
Ko dar' mana māmuliņa.
- Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevis aizejot.

17889-22
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimes sētiņâ;
Paceļ manim mīļa Laime
Sievas krēslu atsēsties.
Paldies, Laime, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Atsēstosi, apskatosi,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes magonites.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
No rozèm, magonèm,
Pèrlitèm piepildija.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

33557-0
Eim', pašas māsiņas
Danciti vest!
Ciempuiši slinki,
Brāliši mazi.
Es māceju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemāceju,
Tas teceja čokarâ.
Lai teceja, ja teceja,
Gan es pate noaudišu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu,
Es varju tautu dēlu
Sterbelês sitinàt.
Jūdz zemê, jūdz zemê,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritinaja
Tai vienâ jūgumâ.