13281-0
Meitu mātes istabiņa
Lielas jūŗas maliņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Agri kāpu laiviņâ,
Lai vareju līdz gaismiņu
Meitas māti apmeklèt,
Meitas māti apmeklèt
Meitas māti pamielot.
Ēd, māmiņa, dzer, māmiņa,
Vaj dod' meitu, vaj nedod.
Es redzeju trīs meitiņas
Jūŗas malu sierejot.
Viena bija man' māsiņa,
Otra brāļa līgaviņa,
Treša bija svešiniece,
Ta būs mana līgaviņa.
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.

15796-4
Tālu, tālu mana mīļa,
Ta pie manis vairs nenāk.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' tīšam apraudzìt.
Kad nojāju, tad atradu
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ,
Zelta kronis galviņâ.
Es viņai roku sniedzu,
Viņa roku vairs nedod.
Saki, saki, sirsniņ mīļà,
Kādas vainas man atrodi?
Ne kāds dzērajs, ne kāds nelga,
Godigs puika, tēva dēls,
Lielu zirgu jājejiņš,
Smalku drēbju valkatajs,
Smalku drēbju valkatajs,
Zelta naudas turetajs.

31935-0
Atnāk ziņa no kungiem,
No Ķeizara grāmatiņa,
Sēd' bēram mugurâi,
Jāj pa ceļu ziņģedams.
Pajāj' zemes gabaliņu,
Atskatosi atpakaļ.
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Līgaviņa vēl gaužak.
Neraud mana sirdspuķite,
Nava vairs mana vaļa.
Būt' man tāda brīvestiba
No tiem kara virsniekiem,
Tad es tevi līdza ņemtu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Lai tu pati to redzetu,
Kāda dzīve zaldatam:
Garàm skraida skrotes, lodes,
Kà bitites dziedadamas,
Vēl asais zobentiņis
Virs galviņas lidinàs.

15877-2
Tu, puisiti sarkanvaidzi,
Tev šķelmiga valodiņa:
Tu dzīries mani ņemt,
Apņem citu mātes meitu.
Ņem ar Dievu, brauc ar velnu,
Vaj es cita nedabušu?
Dabuš' citu, vēl labaku,
Ne kà tevi , sarkanvaidzi.
Es gan zinu, ko darišu:
Likšu tevi nolādèt
Trīs svētdienas baznicâ
Trīs katoļu ticibâ.
Pirmo gadu novaidesi
Iekš manàmi vaimanàm;
Otru gadu notecesi,
Kà man gaužas asariņas;
Trešo gadu nomirisi
Iekš manàmi sirdsāpèm.

31933-22
Skaisti zīle padziedaja
Brāļa lauka galiņâ.
Eitat, meitas, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Tādu vēsti zīl' atnesa,
Būs brāļem kaŗâ jāt.
Būs brāļem kaŗâ jāt
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti,
Puško brāļa cepuriti
Sarkan' rožu lapiņàm.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Gan raud gauži man' māsiņa,
Vēl jo gauži tēvs, māmiņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Gan jūs mani sagaidisit.
Gan raud gauži tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Mālainàm kājiņàm.-
Nomazgaju baltas kājas,
Ieved' rožu dārziņâ.
Es jautaju kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu tais',
Zobaniem sēta krauta,
No plintèm žogu pina,
Kaudzèm meta cepuriņas.
Tur gul vīri kà ozoli,
Kà mēreni muiženieki.

13250-4
Divi dienas mežâ gāju,
Neka labu nedabuj';
Nu vēl iešu trešâ dienâ,
Dabūš' mellu kumeliņ'.
Uzkāpišu mugurâ,
Uzjājišu augstu kalnu.
No ta kalna nojājišu,
Iejājišu smukâ birzî;
No tàs birzes izjājišu,
Nogriezišu šautru šaujiņ',
Iztrūks ciema suniņi,
Iztek tur trīs skaistas meitas.
Divi mani pašu ņēme,
Viena manu kumeliņ'.
Kumeliņu stallî vede,
Mani pašu istabâ;
Kumeliņam auzas silê,
Man piecēle liepas galdu;
Uzklāj baltu galdautiņ',
Uztais' manim siena vietu,
Lūdze mani, lai es guļu.
Guledamis nolūkaju,
Ko dar ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša tine zīžu diegus,
Cetorta jaunaka,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdinaj'.
Ja nedosi to meitiņ',
Miriš' meitas bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet?
Racìs rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge zelta rozes
Mana kapa galiņâ.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauz' divi zariņus.
Aiznes Māŗas baznīcâ,
Pušķo Māŗas altariti.
Saka Māŗa sieredama:
Ta puiša dvēselite,
Meitas bēdâs nomirusi.

30987-3
Màmeņ milò, màmeņ jaukò,
Maņ gaļveņa gauži sóp.
Palaid mani pastaìgótu
Uz tim jiùru ļeiçeišim.
- Meiteņ milò, meiteņ jaukò,
Eş nalaizšu tevis vínas.
Ved tu sovu eìstù mòsu
Ar şevim ļeìdz staìgótu.
- Eş navezšu eìstós mòsas
Ar şevim ļeidz staìgótu,
Jei nùrauş t pučeiti,
Kur' zíd jiùru ļeiçeitî.
Màmeņ milò, mameņ jaukò,
Maņ gaļveņa gauži sóp.
Palaid mani pastaìgótu
Uz tim jiùru ļeiceišim.
- Meiteņ milò, meiteņ jaukò,
Eş nalaizšu tevis vínas.
Ved tu sovu eìstù bròļi
Ar şevim ļeìdz staìgótu.
- Eş navezšu eìstò bròļa
Ar şevim ļeidz staìgótu,
Jis šaùdèja jiùru putnus,
Mani vínu jis atstója.-
Niu ar Dìvu, tàvs ar mòti,
Jau eş vaìra naklaùşèšu;
Niu ar Dìvu, bròlş ar mòsu,
Jau eş vaìra naredzéšu;
Niu ar Dìvu, zaļas pļovas,
Jau eş vaìra naslìdéšu;
Niu ar Dìvu, skaistas puçes,
Jau eş vaìra nanosóšu:
Jiùru dyuņe, jiùru akmiņş
Munas golvas spiļviņeņš.

13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.

13592-0
Solàs tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu izbēgsi,
Kà pūriņu iznesisi?
-Es pūriņu iznesišu,
Brāļa ganus vadidama,
No rītiņa vadidama,
Vakarâi gaididama.
Svētdien iešu baznicâ,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villianiti.-
Jau netālu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš
Rakstitàmi kamanàm.
Es iegāju krodziņâ,
Redzu pašu tautu delu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviem bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es ta roku nesaņēmu,
Es ta roku nesaņēmu
Aiz gaužàm asaràm.
-Neraud gauži, man' sirsniņa,
Sērst laidišu bāliņôs,
Sērst laidišu bāliņôs,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstitàsi kanmanâs.
Ja kumeļu paturès,
Tevis pašas neturès.
Ja grib tevi paturèti,
Sakies vīru pakaļâ,
Sakies vīru pakaļâ
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagatu dzīvošanu.
-Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinâ;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecès,
Tà ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.

13730-31
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Vakarâi kājas āvi?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atnes manus zābaciņus.
- Nu atnesu zābaciņus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atnes manu zobentiņu.
- Nu atnesu zobentiņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Apseglo kumeliņu.
- Apsegloju kumeliņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atcel man platus vārtus.
- Nu atcēlu platus vārtus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinot.