26551-9
Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbit' manim ceļu veda,
Raudìvite rasu krata.
Piekūst irbe tecedama,
Raudivite peldedama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Garu ceļu tecedami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bāliši.
Viens bālitis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainiti.
Iekšâ veca māmulite
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicà manu dzīvošanu.
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Grūta man dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarâs nomirkuši.-
-Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadìt.
-Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzàs kumeliņš.
Nāc arâ, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogasgalva
Līdz vārtiemi grabedama.

34043-6
Ka maņ beja bollta puķe,
Kur es viņu sádynóšu?
Augstajâ kaļņeņâ
Bolltajâ smèļeitè.
Maņ izauga bollta puķe
Da poším debesím.
Es izkòpu debesîs
Pa tòs puķis zareņím;
Tí atrodu Dìva dálu
Kumèļeņu sadlòjùt.
Lobreiteņ, Dìvs paļeidz,
Kumèļeņu sadlòjùt!
Dìv' déļeņi bròļeļeņi,
Vaj redzèji tàv' ar mòti?
-Tovs tèteits ar màmeņu
Jiùrmalî kòzys dzer.
-Nùsakolu zùbiņeņu
Nu biteišu dzanyugļeņu,
Izrùcèju tàv' ar mòti
Nu deveiņu etsļédzeņu,
Sakopòvu Jiùru mòti
Deveņím gobolím,
Sasatreiņa mallni svòrki
Jiùru mòtis asņeitê.
Oì, tèteit, oi, màmeņ,
Kur byus jùs izmozgót?
-Ti, déļeņ, izmozgósi,
Kur deveiņis upis tak.
-Oì, tèteit, oi, màmeņ,
Kur byus jùs izkaltét?
Tì, déļeņ, izkaļtési,
Obuļ' zídu dòrzeņâ.
-Oì, tèteit, oi, màmeņ,
Kur byus jùs saruļļét?
Tì, déļeņ, saruļļési,
Zalta ruļļis kambarî,
Tí bej divi jumpraveņis,
Ruļļis víni vòkinoi.

15796-5
Tumša nakte, melns celinis,
Sedloj' melnu kumeliņu,
Jāšu savu līgavinu
Šo naksniņu apraudzìt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudim gan dzirdeju:
Mana jauna līgavina
Jau ar citu sadereta.
Es nojāju, es atradu
Sēdim galda galinâ,
Sēdim galda galinâ,
Alus kanna rocinâ.
Sniedzu roku, devu mutes,
Ši galvinu šķībi grieze,
Ši galvinu šķībi grieze,
Jau ar citu saderejse.
Saki, mana līgavina,
Kādu vainu tu man devi?
Vaj es žūpa, vaj es nelga,
Vaj es zirgu mainenieks?
Godigs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopejins.-
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumelinu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatinu,
Slauku žēlas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājinàm,
Lai trūd manis kumelinis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

13595-28
Skalojos(i), velejos(i)
Daugaviņas maliņâ.
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka,
Ta nogrima dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka,
Ta aizgāja viļņodama
Simtu jūdžu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ.
-Kur, bāliņi, tu panāci
Manu zīļu vainadziņu?
Jūriņâi saliņâi,
Zvejnieciņa klētiņâ,
Zvejnieciņa klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Ar man' mīļi parunàt,
Ar man' mīļi parunàt,
Dienavidu pagulèt
Smalkâ priežu klētiņâ
Dreijatâi gultiņâ,
Dreijatâi gultiņâ
Zem baltiem palagiem.
Par dienvidus gulejumu
Būs kungam darbenieks,
Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.

5037-0
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Izlociju divas birzes,
Māmulites neatradu.
Trešajâ birztiņâ
Sudrabiņa upe tek.
Tâi sudraba upitê
Divas baltas velejàs.
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte saka: ej projam!
Laima saka: nāc šurpan!
Mīļa Laima man iedeva
Sarkan' zīda nēzdaudziņu.
Iedodama ta sacija:
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Noslauk' gaužas asariņas.
Noslaucijse asariņas
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba bērziņâ.
Tur atjāja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgaties,
Ik rītiņus mazgaties,
Nēzdaugâ slaucities.
Tie sacija cits uz citu:
Ko dosim bārainei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus,
Tas trešais labu zemi,
Labu zemes arajiņu.-
- Šķiraties puri, meži,
Nu ved tautas bārainiti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
No pakaļas pūriņš nāca
Ar deviņi bāleliņi.

31933-6
Brālits jāja kariņâ
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju.
-Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi mani pārejam.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Kumeliņis pārteceja
Smilšainàm kājiņàm.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis,
Kur asiņu upe tek;
Tur gul vīri kà ozoli,
Sašauditi,sakapati.
No kauliem tiltu taisa,
Cepurèm kaudzi meta,
No plintèm mietus dūra,
Zobeniemi žogu pina.

11029-0
Ai, meitiņas, ai, māsiņas,
Kur jūs muni redzejat?
Es negāju krogû dzert,
Ne tirgû rādities.
Baltābula kalniņâ,
Tur jūs mani redzejat,
Tur jūs mani redzejat,
Kumeliņu seglojam.
Zelta kāpšļi, vara segli,
Sudraboti iemauktiņi,
Man pašam jājejam
Brūni svārki mugurâ.
Kad es kāpu mugurâ,
Visa zeme norībeja;
Kad es jāju pa laukiem,
Visi lauki spiguļoja;
Kad es jāju pa mežiem,
Visi meži līgojàs.

33646-2
Mīļà memmiņ, es atnācu
Pie jums vienas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precèt,
Vaj jūs man to vēlesiet?
-Ne,mans draugs,mans bērns vēl jauns,
Nebūs tev to bildinàt.
Manam bērnam rīkstes bīties,
Ne pēc jauna puiša dzīties.
-Jūs,memmiņ,veci ļauži,
Kà jūs tādi nesaprašas?
Jūras putni bariem skrien,
Pa pāriem izšķiràs;
Tà būs mums jaunekļiem
Pa pāriem saieties.
-Kādas zemes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es memmiņa,no Vāczemes,
Kur tie sveši putni nāk.

3462-0
Ej, déļeņ, teç déļeņ,
Da Dìveņa noma duru.
-Eş nùgòju, dateçèju
Da Dìveņa noma duru.
-Ok, tu munu mìlu bàrnu,
Kam tu duru nataìşèji?
-Ok, tu munu mìlu mòt,
Man rùçeņas samasteitas.
-Ok, tu munu mìlu bārnu,
Kaidu gràku padarèji?
-Es nùçertu eìstu bròļi
Ar osju zùbiņeņu.
-Ok, tu munu mìlu bàrnu,
Tev nabyut šâi zemêi,
Tev ìgrymt dziļumâ,
Kur spaļveņa grimti gryma.

5036-1
Es izdzinu miglâi goves,
Man pazuda māmuļite.
Teku, teku, nepanācu,
Sauc' ar balsu, nedzierdeja.
Tecedama uzteceju
Trīs zeltitus avotiņus.
Vienâi dzēra raibas goves,
Otrâi bēri kumeliņi,
Tâi trešâi avotâi
Velè divas veletajas.
Viena bija svēta Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Svēta Māŗa klāt aicina,
Māmuļite projam sūta.
Svēta Māŗa pieaicina,
Iedod zīda nēzdaudziņu.
Iedodama tà sacija:
Klausi svešu māmuļiti,
Klausi svešu māmuļiti,
Asariņas slaucidama.