19091-0
Es iegāju istabê
Pa māsiņas pēdiņàm.
Mūs' māsiņa sēd pie galda,
Kà brūklite nosarkuse;
Tāds puisitis blakam sēd,
Ko mūžê neredzej'.
Deva viņai alus dzert
Rakstitâ kanniņâ;
Pajēm' viņa, nodzēràs,
Kà lapiņa drebedama.
Tīk tav, māsiņ,
Ta istabiņa?
Ja tav patika,
Man nepatika.
Nāc, māsa, ārâ,
Kāp kumeļê,
Sedz savas villaines,
Ņem vaiņadziņu.

24945-4
Guli, mana līgaviņa,
Uz manàm rociņàm;
Kad rociņas nogulesi,
Tad es tevi modinašu.
Mosties, mana līgaviņa,
Man rociņas noguletas!
Līgaviņa, modusies:
Vai, Dieviņ, galva sāp!
Ne par galvu nebēdatu,
Kad tik taptu atpakaļ,
Kad tik taptu atpakaļ
Pie tēviņa, māmulites,
Pie tēviņa, māmulites,
Pie īstaja bāleliņa.
Tad sūdzetu māmiņai
Šìs naksniņas gulejumu.

32061-2
Pa vārtiem aiziedams,
Atpakaļ atskatos,
Atpakaļ atskatos,
Kurš raud gauži pakaļâ.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužaki līgaviņa.
Kaut man bijse ta brīviba,
Līdzi vest līgaviņu,
Līdzi vest līgaviņu
Uz tiem Prūšu robežiem,
Lai redzetu līgaviņa,
Kādas dienas zaldatam:
Skrotes, lodes skrien kà bites
Ap to manu augumiņu,
Vēl asais zobintiņš
Ap galviņu vīcinaja.

13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.

34043-9
Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādiju?
Iestādiju dārzinâ
Baltâ smilšu kalnìnâ.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zarìnim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintìnu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintìnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Vella asinim.
Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, puisit, tâi upê,
Kur deviņas straumes skrien.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvè, puisit, tâi dārzâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullè, puisit, tâi rullî,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkà, puisit, tâi dienâ,
Kad deviņas saules spīd.

13593-0
Tautiets mani gribèt grib,
Bāliņš solàs, būs nelaist;
Tautiets solàs zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņâ rītiņâ,
Miglaiņâ rītiņâ
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņàm.

15067-19
Tēvs un māte, trešs tautietis,
Ko runaja klētiņâ?
Vaj runaja kviešu, rudzu,
Vaj no mana vaiņadziņa?
Nerunaja kviešu, rudzu,
Ka no mana vaiņadziņa.
Tēvs dod mani, māte liedz,
Lūdz tautietis raudadams.
Ai, jaunais bāleliņ,
Nedod mani šoruden!
Tu nedosi, es neiešu,
Tautiets mani nedabùs.
Vēl man tika šoruden
Dažu labu kaitinàt,
Dažu labu kaitinàt,
Valkàt zīļu vaiņadziņu.

33844-5
Man māmiņa šautru meta,
Es iebēgu lejiņâ,
Es iebēgu lejiņâ
Ziedupites maliņâ.
Ziedupites maliņâ
Zelta pirts kurejàs,
Zelta pirts kurejàs,
Dieva dēli kūrejiņi,
Dieva dēli kūrejiņi,
Saules meita pērajiņa,
Saules meita pērajiņa,
Auseklitis garu lēja,
Auseklitis garu lēja,
Ar sudraba biķeriti.
Es tev lūdzu Ausekliti,
Lej pazaru? siltumiņu,
Lai ta mana neizkusa
Zelta slota vēcanot.

33593-1
Kam ta meitiņa
Dzelteniem matiem,
Dzelteniem matiem,
Sarkaniem vaigiem;
Ik dienas balts kreklis,
Raibs lindraciņis,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâ.
Audz, meitiņ, tikusi,
Tu būsi mana,
Tu būsi mana
Daiļa ligaviņa.
-Par tādu puisenu
Daudz nebēdaju,
Man pašai stallì
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancinaju,
Tam devu auziņas
Izsijadama,
Tam devu ābolu
Izlasidama,
Tam nesu ūdeni
No avotiņa.

33640-4
Seši mazi bundzenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Galvâ cauņa cepurite.
Visi seši sajājuši
Istabiņas galiņâ.
Divi teica:esi mana!
Divi liedza:tas nav tiesa!
Divi,mani saķēruši,
Zelta rotu dāvinaja.
Kur es likšu zelta rotu,
Tāda maza meitenite?
Pārnāks tēvs,prasìs man:
Kur tu ņēmi,kas tev deva?
-Sak':man deva ciema zēni,
Mani mazu mīledami,
Mani mazu mīledami,
Sevim lielu audzedami.