30847-0
Šodien kunga laivu dar',
Rītu stūmu ūdenî,
Rīt jaiet Vāczemê
Visjaunam bāliņam.
-Ai, lūdzami, šķīperit,
Laiž laiviņu maliņâ,
Lai man bija to redzèt,
Kuŗa meite gauži raud.
Kuŗa meite gauži raud,
Ta būs mana līgaviņa,
Tai es došu sav' rociņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savu govju laidariņu.

17889-2
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Bāliņš jūdza zelta loku,
Tautiets tīra sudrabiņa:
Aiz priekiem nezinaju,
Kuŗâs sēsti, kur nesēsti.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netìšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļas Laimas istaba
Trim kārtàm izpuškota:
Puķitèm, rozitèm,
Zaļajàm palejàm.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu sievas krēslâ,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēd, meitiņa, sievas krēslâ,
Došu sievas padomiņu,
Došu sievas padomiņu,
Likšu mici galviņâ.
Kuŗ' meitiņa godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin,
Tai Laimiņa kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kuŗa goda negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem
Un no dadžu lapiņàm.

33617-0
Dieviņš jāje zvirgzdu tiltâ
Ābultaiņu kumeliņu.
Tam Dieviņa kumeļam
Naudas segli mugurâ.
Tas aizskrēje gar jūrmali,
Nauda vien noskanej'.
Gar jūrmali aiztecejis,
Uztek' vienu straujupiti.
Straujupites maliņâ
Trīs jumpravas velejàs.
Vienai bija zelta vāle,
Otrai zelta veletava,
Tai trešai itin koša
Aiz visàm vālitèm.
Tàs upites maliņâ
Iedēstiju ozoliņu.
Tur ùzauga ozoliņš,
Tur ùzvilku pulceniņu,
Tur ùzvilku pulceniņu,
Tur ielīde man bitites.
Man bitites ievilkušas
Lielu vaska riteniņ'.
Ar to vaska riteniņu
Iekūlos naudiņâ,
Iekūlos naudiņâ,
Nopirkos sev kumeliņu.
Nopircies sev kumeliņu,
Sēju rudzus, sēju miežus.
Uzaug rudzi, uzaug mieži,
Pataisiju iesaliņu;
Pataisijis iesaliņu,
Pabrūveju alutiņu.
Pabrūvejis alutiņu,
Aicin' brāļus alu dzèrt.
Brāļi nāce alu dzèrt,
Atved manu līgaviņu.

13252-0
Dzeltans manis kumeliņis,
Kà viens vaska rituliņis,
To vareju dien' un nakti
Caur bajàra sētu jāt.
Bajàrami viena meita,
Ta pie loga raudzijàs.
Ej, meitiņa, kamburêi,
Ķemè savus dailus matus;
Kad man tevis vajadzès,
Tad es tevi bildinašu.-
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Tēvam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Tēvam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Mātei tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Mātei manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Brāļam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Brāļam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Māsai tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Māsai manis nevajaga.
-Nāc meitiņa, nāc meitiņa,
Man pašam vajadzeja.
-Nu es iešu, nu es iešu,
Nu es tevi sagaidiju.

13272-0
Kur tie jāje, duj bajari?
He, he, duj bajari!
Zīda puški zemi slauka.
He, he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu, nakti,
He, he, dien' un nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu.
Viers to kalnu zaļa zāle,
Viers to zāli zelta rasa.
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepàm avotiņis.
Tur iznāce jaunas meitas
Veleties un mazgaties.
Iznāk viena itin smuka,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Necelš' tevi mugurâi.
Iznāk otra vēl jo smuka,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētvidûi.
Sijà auzas, smuka meitiņ,
Dod manam kumeļam.
Tas neēda pora zāli,
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ',
Tas gribeja tīru auzu,
Miglâi pļautu āboliņ'.

17889-10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanâs.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunà,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicèla valodiņas.
Nitīšàmi es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurìm.
Nitīšam es iegāju
Mīļàs Laimas istabâ.
Mīļàs Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajàmi palejàm.
Mīļà Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļà Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķèmi, no rozèmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.

33642-7
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu skatijos,
Ieraudziju sav' sirsniņu
Pa vārtiem iejājot,
Tumši bēru kumeliņu,
Melnu caunu cepuriti.
Viņš pacēla cepuriti,
Man nobira asariņa.
Visapkārt sveši ļaudis,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai redz ļaudis, vaj neredz,
Brīv man savu bildinàt.
Draugu,manu mīļu draugu,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj Rìgâ,Jelgavâ,
Vaj pie laiskas mātes meitas?
-Ne Rìgâ,Jelgavâ,
Ne pie kādas mātes meitas:
Siliņâ,siliņâ,
Pašâ sila vidiņâ.
-Draugu,manu mīļu draugu,
Ko tu klāji,ko tu sedzi?
Ko tu klāji,ko tu sedzi,
Ko paliki pagalvî?
-Skuju klāju paladziņu,
Skuju sedzu villainiti,
Sīku,smalku paegliti,
To paliku pagalvî.
-Kaut es būtu zinajuse,
Kur gul mans mīļakais,
Ar gulbiti aizstelletu
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Baltu sagšu apsegam.

13711-0
Es iedevu sav' māsiņu
Tâis tāļâs tautiņâs.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vaj būs māsa noskumuse
Tâis tāļâs tautiņâs?
Tâi trešâ mēnesî
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņâ ierakstits:
Jāj māsiņu apraudzìt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak' tiešam, man' māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
-Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
-Nāc ārâ, tautu dēls,
Nāc ar mani parunàt.
Nāc, māsiņa, klētiņâ,
Parād' savu dzīvošanu.
Es atradu klētiņâ
Pelav' maizi, rudzu putru,
Pelav' maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Tausies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev' māmiņa gaidìt gaida.
Tautiets lūdza raudadams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ', viņu gaidìt gaida.

13590-0
Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēleja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu.-
Iešu svētdien baznicâ,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villaniti.
Iešu krogu no krodziņa,
Mekleš' savu arajiņu.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt ļaužu, cik būdami,
Man ar savu jarunà.
Bāliņš mani tà vaicaja:
Ko, māsiņa, tu runà?
-To, bāliņ, es runaju,
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
-Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglainâ rītiņâ.

26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.