32198-0
Velku kroņa mēteliti,
Lieku kroņa cepuriti.
Kaut māmiņa, tu zinatu,
Kà dēliņš puškojàs,
Tad tik gauži neraudatu
Sav' dēliņa auklējumu.
Neraud vis tu, māmiņa,
Nedar' man žēlabiņas,
Gan es pats izraudašu,
Svešu zemi staigadams,
Svešu zemi staigadams,
Jūras sauli skatidams,
Jūras sauli skatidams,
Tēvu zemi sargadams.

13596-0
Tec, upite, līkum lokum
Ar baltàm putiņàm:
Man iekrita pārejot
Sarkans zīļu vainadziņš.
Tautu dēli izvilkuši,
Raudavites zvejojot.
Eim' uz māju, raudadama
Ar tukšàm rociņàm.
Lūdzu brāli, lai atnestu
Manu zīļu vainadziņu.
Tautu dēli atsacija:
Lai nāk pate vijejiņa!
Būs mums laba saimenica,
Vienam stalta līgaviņa.

4976-11
Skaista bollta vìšņa gòja
Pa vokora puşeitei:
Atít poša svàta Mòra
Bòriņeitis apraùdzeiti.
- Labvokor, bòriņeit,
Dzèržu tevi sadarátu.
- Navá tìsa, meìlo mòte,
Navá maņ, kò vajaga.
Ej prújom, bòriņeit,
Eş tev devu, kò vajag:
Symtu gùvu, symtu vèršu,
Symtu bolltu vylnòņeišu;
Ir patim oròjam
Symtu bàru kumeļeņu.

13254-1
Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rìgâ man gaisma ausa,
Vāczemê saule lēca.
Rīgas māte vārtus vēra:
"Kur braukdams tu, puisiti?
Kur braukdams tu, puisiti,
Kur tev audzis kumeliņš"?
Mežâ dzimis, mežâ audzis,
Apšu lapàm ēdinats,
Apšu lapàm ēdinats
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats
Skujiņàm nosukats.

13646-2
Bāleliņi piekusuši,
Siekiem rudzus mēridami,
Kà māsiņa nepiekusa,
Saujiņàmi mēridama?-
Ej, māmiņa, maltuvêi,
Būs meitiņa samaluse.
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nejūt pašas malejiņas.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâ linu nezdaugâ (noslaukâ).
-Ņem, dēliņi, kumeliņu,
Jāj māsai pakaļâ!
-Nosajāju vienu simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju otru simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, jūs mīļi kokletaji,
Ko jūs še koklejat?
-Koklejam tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi kokletaji,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju trešu simtu,
Dasajāju lepnu pili;
Visapkārti liepas zied,
Pie vārtiem atslēdziņa.
Iznāk divi jauni kungi
Kà peleki vanadziņi,
Saņem manu kumeliņu,
Ieved staļļa dibinâ,
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâi,
Sēdin' galda galiņâ,
Liek man ēsti, liek man dzert,
Liek apkārti skatities.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Tik apkārti skatijos,
Ieraudziju sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Balta mice galviņâ.
Labvakar, man' māsiņa,
Vaj ar manim līdza nāksi?
-Ej ar Dievu, bāleliņ,
Līdza tevim vairs neiešu,
Man labaka maizes vieta,
Pa prātami arajiņš.

13646-7
Es màmeņai vína meita,
Ik reiteņa molltu gòju,
Ik reiteņa molltu gòju
Pa pyùram teìru rudzu.
Ít màmeņa apsavàrtu,
Kù dareja malèjeņa.
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Nava munas malèjeņas.
Kù dorot, bòļeļeņi,
Nava mòsas molltivê.
Aunietés zóbokûs,
Velcités kažukûs,
Júzit zaļus zùbiņeņus,
Saglòjit kumeļeņus,
Saglojit kumeļeņus,
Laidités garu çeļu.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju kolnu vydu.
Tymâ kolnu videņâ
Spèlej skaiški spèlnìçeņi.
Dìvs paleidz, spèlnìçeņi,
Kù tik skaiški spèlèjat?
-Spèlèjam tù mòşeņu,
Kur' šùnakt atvedem.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju lelu cìmu.
Nadajóju da cìmeņa,
Sasatryuka cìma suņi,
Sasatryuka cìma suņi,
Iztak treis jaunas meitys.
Divi mani pošu vede,
Treša munu kumeļeņu.
Man' ìvede ustubâ,
Kumeļeņu stalleitî.
Maņ pastota mallnu kráslu,
Kumeļam auzu sili.
Man aizvylka lìpagoldu,
Pìlej treis bičareites,
Vín' ar olu, ùtr' ar madu,
Treš' ar gaudas asareņas.
Tí ázdams, tí dzardams,
Dasazynu sov' mòşeņu.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Kai sauc tevi sveša mòte?
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Tai sauc mani sveša mòte:
Aì, tu búze, aì, tu laìva,
Ai vacòs siles gols!
-Aì, tu munu mìlu mòsu,
Jai pošai treis meiteņas,
Vina búz , ùtra laiva,
Treša vacòs siles gols.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Braucam obi uz màmeņu.
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Man palikt šâi vìtâi.

13730-37
Tec, bērit, šņaukadams,
Līdz tautieša nama duru.
Ne pie vārtu nepiebrauca,
Nāk māsiņa raudadama.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunai,
Ka māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva manâ rokâ,
Mans tērauda zobeniņš;
Tik es vien apdomaju,
Kas māsai maizes dos.

5174-0
Netīšam es iejāju
Meitu mātes sētiņâ.
Pavaicaju māmiņai,
Kas bij rijas kūlejiņš.
Māmiņ' man atbildeja:
Sērdienite kūlejiņa.
Pavaicaju māmiņai:
Ko tàs tavas meitas dara?
- Manas meitas pūru loka,
Puško baltas villainites.
Pavaicaju māmiņai:
Kas sērdienes pūru loka?
- Sērdienite pate loka,
Nakti miega neguleja.
- Nāc ārâ, sērdienite,
Sēd' manâs kamanâs.

2298-2
Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs;
Rìgâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēca,
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Meitu māte brīnijàs,
Kuras zemes tas puisitis!
Kuras zemes tas puisitis
Ar tik daiļu kumeliņu!
-Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasu dzirdinàts,
Miežu asniem ēdinàts,
Egles skujàm noslaucìts.

17889-13
Tautiets lūdza, brālits lūdza:
Nāc manimi klāt sēdèt!
Nesēdešu, nesēdešu
Tautietimi kamanâs.
Neviļoti iesēdosi
Tautietimi kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Laimes māte man iznesa
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi, tu, meitiņa,
Tu godiga mātes meita;
Tev Laimite kroni pina
No sīkà sudrabiņa.