5058-0
Žēli raud sērdienite
Viena pati kamburî.
Vaicà viņu Dēkla, Laime:
Ko tu raudi, sērdienite?
- Kà es žēli neraudašu,
Nav neviena līdzetaja,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstà bāleniņa.
- Ej, sērdiene, nebēdà,
Es tev gribu palīdzèt,
Es tev gribu palīdzèt
Visu mūžu dzīvojot.

556-17
Uz ciniti dziedàt kāpu,
Uz akmini gavilèt.
Lai dzirdeja tautu dēli
Pa deviņiem pagastiem,
Lai sedloja kumeliņu,
Jāja mani raudzities.
Kad atjāja, tad atrada,
Nav ciniša lielumâ.
-Bij man tāda krupja dēļ
Tādu tāļu ceļu jāt,
Tādu tāļu ceļu jāt,
Sviedrot savu kumeliņu!

5779-1
Aiz kalniņa melni meži
Zeltitiem pazariem.
Ej, brāliti, un nolauzi
Man jel vienu pazariņu.
-Ko, māsiņa, tu darisi
Ar to vienu pazariņu?
-Es, brāliti, appuškošu
Savu zīļu vainadziņu.
Brīnàs kungi, vaica ļaudis:
Kur, meitiņa, to dabuji?
Rìgâ pirku, naudu devu,-
Ko par naudu nedabūs?

15433-0
Mūc, māsiņ, paslēpties,
Nu tev jāj(a) precinieki.
-Kur es mukšu, kur slēpšos,
Sen jau biju sadereta.
-Kur, māsiņa, sadereji,
Ka es tevi neredzeju?
-Tēva lauka galiņâ
Pie kuplà ozoliņa.
-Kas jel tev rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
-Dēkla man rokas šķīra,
Dievs peideva padomiņu.

13250-28
Kur tu jósi, bròļeļeņ,
Zeìžu jústu júzdamis?
-Ej, mòseņ, navaicoj,
Atdor' man dzelža vòrtus.
-Es vòrteņus atdarèju,
Kur tu jósi, bròļeļeņ?
-Jóju, jóju augstu kolnu,
Jau dajóju cìma sàtu.
Sasatriuka cìma suņi,
Iztak cìma div' dzaltònis.
Vína mani pati jème,
Ùtra munu kumèļeņu.
Mani vede kļèteņî,
Kumèļeņu staļļeitî;
Man patim veìna glòze,
Kumèļam auzu sìks.
Pataìsot man vìteņu
Tymsejâ kakteņâ.
Guládamys nùsavèru,
Kù dora cìma meitas.
Vína oda, ùtra šyva,
Treša roksta zeižauteņis.
Dúd, màmeņ, tù meitiņi,
Kura roksta zeìžauteņis;
Ka nadúsi tòs meiteņis,
Es nùmeršu bèdeņóm.
-Kur mes tevi globósim,
Bèdeņâ nùmyrušu?
-Jaunu meitu dòrzeņâ,
Pošu rùžu videņî,
Pošu rùžu videņî,
Juzupeņu kriùmeņî.
Tí izauga kupla lìpa
Deviņóm atlasém.
Ít meitiņis, ít puìškiņi,
Ni zareņa nanùlauze;
Atít Dìva div' déļeņi,
Nùlauž pošu versyuneiti,
Aizasprauduš' capureiti
Ìít Mòrys bazneiceņâ.
Tai saceja sváta Mòra:
Ni te puķe, ni te ròža,
Te ir dòrga dvèseļeite,
Bèdeņóm nùmyruse.

34043-11
Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Augsta kalna galiņâ,
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapàt.-
Sakapaju Jùdu māti
Deviņôs gabalôs,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinìm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvešu?
-Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Tâi rullî sarullesi,
Kur deviņas rulletajas,
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Tâi skapî paglabasi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

13250-12
Trīs dieniņas mežâ brauču,
Neka laba nedabuju.
Kad izbraucu ceturto,
Dabuj' vasku riteniša,
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ.
Nosapirku augstu zirgu,
Uzajāju augstu kalnu.
Pielasiju šautru klēpi,
Sviežu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čāvinàt.
Iztek divi zeltanites
Zeltenàm kājiņàm,
Ieved zirgu stallitî,
Ieved pati istabâ.
Paceļ baltu liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek baltas biķerites,
Uzliek baltu maizes klaipu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Es aizgāju, nozavēru,
Ko darija ciema meitas.
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasat,
Bēdu puisi nomirušu?
Zem rozišu lapiņàm
Magoniņu dārziņâ.
Tur uzauga liela liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur ik rīta meitas gāja
Pie tàs liepas puškoties.
Rāva viena, rāva otra,
Nenorāva galvenieka;
Dajāj divi Dieva dēli,
Tie norāva galvenieku.

13646-6
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Iznāk māte raudadama,
Sav' galviņu saķēruse.
-Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakôs!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
-Pirma simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakar gaŗam veda,
Ko vakar gaŗam veda
No deviņiem bāliņiem.
-Ai, lūdzami spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Otra simta galiņâi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗam veda.
-Ai, lūdzami bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
-Treša simta galiņâi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Treša simta galiņâi
Nozviedzàs kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēlu,
Atver man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallitêi,
Ber auzites silitâi,
Met ābolu redelêi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētitâi.
Līdz iegāju klētitâi,
Ieraug' māsas vaiņadziņu,
Ieraug' māsas vaiņadziņu
Zobentiņa galiņâi.
Iznāk jauna zeltainite,
Ieved mani istabâ.
Līdz iegāju istabâ,
Līdz ieraugu sav' māsiņu
Tautu galda galiņâi
Blakam tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķeletu pūru maizi,
Stērķeletu pūru maizi,
Kupodamu alus kannu.
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatijos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu;
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukašanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arajiņu".
-Nu vesela, man māsiņa,
Mūžam acis neredzès.

26867-4
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka tīras maizes,
Vaj mīligas dzīvošanas?
-Man netrūka tīras maizes,
Tu pats mīļi nedzīvoji.
Šķiram savas gultas drēbes,
Laužam laulib's gredzeniņus;
Sviežam laulib's gredzeniņus
Straujas upes dibenâ,
Lai spīd upes dibenâ,
Ne manâ pirkstiņâ.

12564-0
Kur tu jāji, kalpa puika,
Tumšajâ vakarâ?
Jāj pie manis, kalpa puika,
Man gultiņa pataisita
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Smalkiem slēžu palagiem.
Gul tu, puika, tâi malâ,
Es ar' pati šâi malâ.
- No rītiņa celdamies
Abi divi gauži raud:
Vienam žēli projam jāti,
Otram žēli še palikt.