5037-5
Miglainâ rītiņâ
Man pazuda māmuliņa.
Izlociju niedoliņus,
Māmuliņas mekledama.
Tai niedoļu galiņâ
Māt' ar Māru velejàs.
Māte saka: Ej projam!
Māra klāt aicinaja,
Māra klāt aicinaja,
Šķiņķoj' zīda nēzdodziņu:
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas,
Aiznes Māras baznicâ.
Tur aizies Dieva dēls
Svētu rītu slaucities.
Slaucidamies, tas sacija:
Kam tas zīda nēzdodziņš?
- Māras zīda nēzdodziņš,
Sērdieniņa asariņas.
- Kas man bija, to es došu
Tam nabaga sērdieņam:
Simtiem došu raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.-
- Verat vārtus līdz galami,
Sērdieņami laime nāk:
Simtiem dzina raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.

17889-7
Nāc ārâ, tautu meita,
Ko es tevim parādišu:
Aiz kalniņa bērits stāv
Rakstitàm kamanàm.
Nāc ārâ, tautu meita,
Es tev daiļi vizinašu.
-Nitīšam es iekāpu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Gar Laimiņas nama duru.
Nitīšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nisēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi, meita, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni vij,
Tai Laimiņa kroni vij,
Sudrabâ mērcedama.
Kura goda nigaidija,
Tai no dadžu lapiņàm,
Tai no dadžu lapiņàm
Un no ērkšķu pazarèm.

6300-4
Ko, puisiti (tautieti), tu domaji,
Maukdams manu gredzentiņu?
Vaj domaji citu pirkt,
Vaj saukt savu līgaviņu?
-Nav naudiņas citu pirkt,
Saukšu savu līgaviņu;
Tikam saukšu līgaviņu,
Līdz saulite neuzlēca;
Kad saulite uzlēkuse,
Ej ar Dievu, ciema meita,
Ej ar Dievu, ciema meita,
Man pašam līgaviņa;
Man pašam līgaviņa,
Gaida cita rudentiņa,
Gaida cita rudentiņa,
Rudzus, miežus paaugot.-
Nu paauga rudzi, mieži,
Nezinaju, kādu ņemt,
Vaj bagatu mātes meitu,
Vaj nabaga sērdieniti.
Labak ņemšu sērdieniti,
Ne bagatu mātes meitu:
Ar nabagu sērdieniti
Būs mīliga dzīvošana,
Būs mīliga dzīvošana,
Dievs dos mantu dzīvojot.

31933-26
Tec, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa,
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Bāliņam karâ iet.
Bāliņam karâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, rož' dārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama nopuškoju,
Raudadama pavadiju,
-Neraud' vis, man' māsiņa,
Sagaid' manis pavasar,
Sagaid' manis pavasar
Paşâ ziedu laiciņâ.
Ja man's paša nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Kur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur asinis straumèm skrej.
Kur asinis straumèm skrej,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur ķiveres kaudzê met,
Vējiņš matus vicina,
Saulit' kaulus balina.

26221-0
Ka raud' gauži, man' māsiņa,
Ka slauciji asariņas?
Vaj netika sirms zirdziņš,
Vaj rakstitas kamaniņas?
-Tīk, bāliņ, sirms zirdziņš,
Tīk rakstitas kamaniņas,
Patīkama maizes vieta,-
Netīk pats arajiņš.
Dodat, tautas, manu pūru,
Lai es iemu atpakaļ,
Lai es iemu atpakaļ
Baltajôs bāliņôs.

24030-2
Ar brāliti dancàt gāju,
Rokâi nesu vaiņadziņu.
Dancajot man izkrita
Manis linšu vaiņadziņis.
Ritedams aizriteja
Pie tàs dēlu māmuļites.
Gan sūtiju mīļus vārdus,
Gan ar' daiļus preceniekus,
Neģeld mani mīļi vārdi,
Ne ar' daiļi precenieki.
"Atnāc, meitiņ, rītâi agri,
Dabus' savu vaiņadziņu".

13474-0
Nāc man līdzi, bāleniņ,
Es nevaru viena iet,
Sīvas tautas rudzus sēja
Diža ceļa maliņâ.
Noņems manu vaiņadziņu
Nosegs manu villainiti,
Nosegs manu villainiti
Nojūgs manu kumeliņu.
Uzliks manu vaiņadziņu
Tautu meitas galviņâ,
Uzsegs manu villainiti
Kalponites mugurâ,
Iejūgs manu kumeliņu
Tēraudiņa ecešâs.

20041-1
Pyùt, vèjeņ, dzeņ laìveņu,
Aizdzeņ mani Kùrzžemê.
Kùrzemņeica maņ sùlèja
Sov' meiteņu maļèjeņu.
Sùļeit sùla, bet nadeve,
Skait' por lelu dzáròjeņu,
Skait' por lelu dzáròjeņu,
Kumèļeņa skŗèjèjeņu.
Kuru krùgu as izdzéru.
Kam nùskrèju kumèļeņu?
Patş por sovu naudu dzéru,
Patş skrèj' sovu kumèļeņu.

14593-0
Es nogāju tâi ciemâ,
Kur bij slinkas mātes meitas;
Kad slaucija istabiņu,
Pa lodziņu mēslus bēra.
Griež' apkārt kumeliņu,
Lai paliek, kur bijušas.
Es nogāju tâi ciemâ,
Kur mudigas mātes meitas;
Pagalmiņš noslaucits,
Tīra spodra istabiņa.
Meitu māte man pacēla
Vizuļotu meldru krēslu.

13781-9
Puiši, puiši, bandenieki,
Kalab kāzas neturat?
Pērn teicàt tādu vainu:
Mieži, rudzi neuzauga;
Šogad teicat tādu vainu:
Apiniši neziedeja.
Labak teicat tādu vainu,
Ka līgavu nedabù.
- Jauna, jauna, ta man tika,
Ta pie manis gan nenāks.
Ņemtu vecu un bagatu,
Ta prātam nepatīk.