Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību.
Katalogs > ... > Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību.
14586-0 Vai, Dieviņi, ko darišu, Sveši ļaudis istabâ! Pilni staļļi melnu zirgu, Pilni vadži iemauktiņu. 14587-0 Vai, māmiņ, tavas meitas Vakareju gulumiņu : Krēsli vien istabâ, Uz krēsliem vaiņadziņi. 14588-0 Ak, tu meitu māmuliņa, Tavu siltu istabiņu! Es novilku savus svārkus, Savus brūnus kamzolišus. 14589-1 Aust gaismiņa, lec saulite, Ceļa vīri mājas prasa. Meitas, mājas nedodat, Puiši lieli viltenieki. 14589-0 Aust gaismiņa, lec saulite, Ceļa vīri māju prasa; Vaj, māmiņa, nesaprati Viltenieka valodiņu? 14590-0 Dēlu māte minstinaja, Vaj ir silta istabiņa; Meitu māte atsacija : Pērn Jāņôs kurinata! 14591-0 Dodat man, dodat man, Es atnācu tapinàt : Dodat man nītes, šķietes, Dodat pašu audejiņu. 14592-1 Es iegāju istabâi, Visapkārte ķilpas metu, Kur sēdeja čīža čāža, Kur sēd mana īmaliņa. Čīža čāža krēslâi sēd, Īmaliņa trīceklâi. 14592-0 Es iegaju istabâi, Visapkārt aces metu, Kur sēdeja tēvs, māmiņa, Kur ta mana līgaviņa. Tēvs, māmiņa krēslâi sēd, Līgaviņa audeklâi. 14593-0 Es nogāju tâi ciemâ, Kur bij slinkas mātes meitas; Kad slaucija istabiņu, Pa lodziņu mēslus bēra. Griež' apkārt kumeliņu, Lai paliek, kur bijušas. Es nogāju tâi ciemâ, Kur mudigas mātes meitas; Pagalmiņš noslaucits, Tīra spodra istabiņa. Meitu māte man pacēla Vizuļotu meldru krēslu.
|