15932-4
Kalejiņi, kalveniti,
Kal man vara kamaniņas,
Akmeņaina ta zemite,
Kur aug mana līgaviņa.-
Trūkàs mans kumeliņš
No peleka akmentiņa,
Sarauj manus zelta grožus,
Sasit vara kamaniņas.
Te nu mana daiļa rota,
Te naudiņas tērejums,
Te naudiņas tērejums
Uz peleka akmentiņa!

8596-3
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja,
Ļaudis laba nevēleja
Ar savàm valodàm.
Ļaudis manim pakāruši
Nezinamu šūpuliti.
Šūpojiet bēdas manas,
Manas gaužas asriņas.
Manas gaužas asriņas,
Tàs zemê neriteja,
Tàs rit zelta biķerî,
Lai dzer ļauna vēletaji.

4573-1
Kur važosi, sērdienite,
Dumj' un bēru kumeliņu?
- Uz Kuldigu, uz Kuldigu
Pie Kuldigas kalejiem.
Tur man kala seši gadi
Div' dimanta vainadziņi.
Vienu roz' uz rītiem lika,
Otru roz' uz vakariem;
Priekšâ saul' un mēnestiņis,
Abâs pusês divas zvaigznes.

13250-0
Divas dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabuj' vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc's labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabuju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek trīs zeltenites,
Viena veca māmuliņa,
Ved man' pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulèt.
Pataisija siena cisas
Timšajâ kaktiņâ.
Noskatiju guledams,
Ko darija zeltenites:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķetereja!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâi
Zem rozišu lapiņàm.
Ik svētdienas jaunas meitas
Atteceja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznicâ
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņâ.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.

5036-5
Man pazuda māmulite,
Miglâ ganus vadidama.
Izlociju niedru purvu,
Māmulites mekledama.
Aiz ta lielà niedru purva
Trīs sudraba avotiņi;
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ baltas avitiņas,
Trešajâ avotâ
Divi baltas velejàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māŗa klāt aicina,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Še, sērdiene, nēzdodziņš!
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Slauki gaužas asariņas,
Noslaucijse asariņas,
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Žauj bērziņa galiņâ;
Izžaudejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinâ.
Kad vedìs tautiņâs,
Slauki gaužas asariņas.

33646-3
Tymsa, tymsa tei egļeite,
Kur cauneite nakti guļ;
Tòļi,tòļi tys cìmeņš,
Kur aug muna lìgaveņa.
Jóju,jóju vínu dìnu,
Nikò loba nadajóju;
Jóju,jóju ùtru dìnu,
To dajóju cìma sàtu.
Izskrìn divi mallni suņi,
Iztak divi dzaltòneites;
Zyrgu vede stalleitê,
Pati vede ustobâ.
Taìsat maņ meikstu vìtu
Tymsajâ kakteņâ,
Lai es guļu,lai verús,
Kù darés cìma meitas.
Vína sprède,ùtra aude,
Treša roksta zeìžauteņu.
Dúd,mameņ, tù meiteņu,
Kura roksta zeìžauteņu.
-Tù, puìseit, es nadúšu,
Tej man vysu jaunókò.
-Jius,mameņ,vaci ļaud's,
Kam tik glupi runòjit?
Simtim skrèja jiùru putni,
Pa pòrim pòròjós;
Tó jaunim cylvákim
Pa pòrim jádzeivò.

13730-25
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, vārtiņus, griez celiņu,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Man ar tevi jarunà,
Kam māsiņu rūdinaji.
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize klētiņâ,
Balts krekliņis mugurâ.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Tik vien Dievu apdomaju,
Kas māsai maizes dos.

34043-4
Es nomešu balu pupu
Daugaviņas maliņâ;
Ta izauga liela gara
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantèm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Tâi vietâ mazgasim,
Kur deviņas upes tek.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltesim?
-Tâi liepâ kaltesim,
Kur deviņas saules spīd.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
-Tâi namâ sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.

13730-14
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Cel, māsiņa, vaļâ vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvu.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà!
Kam tu ņēmi man māsiņu,
Kad gribeji nicinàt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusiti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tà sabira sveši ļaudis,
Kà žirbuļi kaņipês.