5256-4
Ciemâ auga zeltainite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāju provedams,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Nāk meitiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Ko tik žēli žēlojies ?
- Kà es žēli neraudašu,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaja bāleliņa.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Es būš' tavis tēvs, māmiņa,
Es būš' tavis tēvs, māmiņa,
Ir īstajis bāleliņš.
Es kumeļu apsedlošu,
Tu gultiņu pataisisi.

33635-0
Šodien iešu baznicâ,
Koši,daiļi greznošos,
Vilkšu svārkus līdz zemei,
Segšu baltu villainiti.
Iekš' krodziņu no krodziņa,
Tautu dēlu mekledama.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu,
Redzu tautu kumeliņu
Apseglotu,apdeķotu.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautas dēlu,
Redzu pašu tautas dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt' ļaužu cik būdamu,
Man ar savu jarunà.
Es ar savu runadama,
Ieraug' īstu bāleliņu.
Bāleliņš man vaicaja:
Ko,māsiņa,tu runà?
Es,brāliti,to runaju,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt savus bāleliņus.

5026-1
Kupla liepiņ', ta uzauga
Liela ceļa maliņâ.
Laime sēd liepiņâ,
Bārenite pazarâ.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Dod' man vienu pazariti!
- Ei, meitiņ bārenit,
Kur tu liksi, norāvusi?
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Savīšos vaiņadziņ'.
- Ej, meitiņ bārenit,
Tu to ilgi nenesaji.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Kas ņems manu vaiņadziņ'?
- Ei, meitiņ bārenit,
Tautas ņēme vaiņadziņ'.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Ko tautiņas man iedeve?
- Ei, meitiņ bārenit,
Es tev kāršu šūpulit'.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Es nemāku žužinàt.
- Ir labakas mātes meitas,
Visas līdzi žužina.

33622-7
Man pazuda kumeliņš
Pavasaru migliņâ.
Kumeliņu mekledams,
Satikos tautu meitu.
Ai, lūdzama tautu meita,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dulumbēris kumelinis,
Zelta segli mugurâ,
Zelta segli mugurâ,
Demantiņu iemauktiņi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manâ stallitî.
Tas man skādi padarija,
Ielēc' rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
Es tev došu sav' rociņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Savas klēts atslēdziņu.

13250-35
Māte mani gauži rāje,
Kam neņemu līgaviņ'.
Es aiziemu klētiņêju,
Gauži, gauži nosraudes.
Izvelk' baltu nēzdaciņu,
Noslauk' gaužas asaras,
Noslauk' gaužas asaras,
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apsaunès zābakês,
Apsaunès zābakês,
Apvelk' sov' bruslak',
Apvelk' sov' bruslak',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apliek' caun' cepurit',
Apliek' caun' cepurit',
Apsedle kumeliņ',
Apsedle kumeliņ',
Kāp' uz sovu kumeliņ'.
Kad ùzkāp' kumaļam,
Tad domāj': kur nu jāt?
Izjājis aiz vārtiem,
Ieraug' vien' diž' mež'.
Kad piejāj' diž' mež',
Ieraug' vien' liel' kaln'.
Kad piejāj' liel' kaln',
Ieraug' vien' bērž' bierz'.
Kad piejāj' bērž' bierz',
Tad nolauz' vien' zar'.
Kad nolauz' vien' zar',
Ieraug' vien' liel' ciem'.
Kad piejāj' liel' ciem',
Iesvied' šaut' sētiņê.
Kad iesvied' šaut' sēt',
Sāk' tie suņi lādinàt.
Iznāk vien' meit' māt',
Pasàrg' man' no suņem.
Iznāk vien' zeltenit',
Ielaiž man' pa vārtem.
Iznāk otr' zeltenit',
Nolūdz' man' no kumaļ'.
Iznāk treš' zeltenit',
Ielūdz man' istabê.
Ielūgaš' istabê,
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Apklāj balt' liep' gald';
Apklājš' balt' liep' gald',
Úzliek balt' pūŗ' maiz';
Úzlikš' balt' pūŗ' maiz',
Úzliek med' un alutiņ'.
Tas bij mans ēdeniņš,
Tas bij mans dzēreniņš.
Tiekam ēd', tiekam dzēr',
Li māmiņ' gult' tais';
Kad ùztais' mīkst' gult',
Gāj' iekšê pagulèt.
Gul'dams noskatès,
Ko dar' mātes meitiņas.
Pirma vērp', otra aud',
Treša zīd' šķetane.
Ta bij man' līgaviņ',
Kas to zīd' šķetane;
Ja, māmiņ, to nedos',
Tad nomirš' bēdiņâs.
Kad nomirš' bēdiņâs,
Kur jūs mani apraksiet?
-Raksam rož' dārziņê
Apakš rož' lapiņàm.
Tur ùzauga jaukas rozes
Manâ kapu galiņê,
Tur sanāce jaun's meit's
Svētku rītu puškoties.
Puškodam, dziedadam
Aiznes man' bazancê,
Aiznesuš bazancê,
Úzsien zelt' šūpaliņ';
Úzsējuš zelt' šūpal,
Ieliek man' šūpalê;
Ielikuši šūpalitê,
Sauc eņģeli šūpinàt.
Dižu, dižu to bērniņ',
Tas ir bēdâs nomiris!

30003-0
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Cetortâi gadiņâi
Ved' laukâ dancinàt.
Visi kungi man vaicaja,
Kur es tādu zirgu pirku.
Rìgâ pirku, naudu devu,
Jelgavâi kaldinaju,
Jelgavâi kaldinaju
Ar sudraba pakaviem,
Ar sudraba pakaviem,
Zeltitàmi nagliņàmi.

4343-0
Citus ganus māte gaida,
Kāda māte mani gaida?
Sveša māte mani gaida,
Rīkšu sauja rociņâ.
Sveša māte man vaicaja:
Vaj pārdzini visas govis,
Vaj pārdzini visas govis,
Vaj novērpi ērkuliti?
Gan pārdzinu visas govis,
Nenovērpu ērkuliša.

13332-1
Apstāj mani svešas tautas
Baltābola kalniņâ.
Viens tur' manu kumeliņu,
Otris rausta vainadziņu.
Es pilnâ balstiņâ
Saucu savus bāleliņus.
Attek mani bāleliņi,
Cepurites padusê.
- Drīksti, nelga, to darìt,
Man padoma neprasìt,
Turèt manu kumeliņu,
Raustìt māsas vainadziņu?

31979-5
Es, karâ aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulî;
No kariņa atnākdams,
Atrod' māsu rakstitaju.
Paprasiju māmiņai,
Kas ta tāda rakstitaja.
-Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulî.
-Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Norakst' kara karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Sidrabiņa lapiņàm.

995-0
Es dziedaju, gavileju
Aiz upites ecedams.
Izdzirdusi tautu meita,
Atnes manim launadziņu,
Atnesdama launadziņu
Iekrīt pati upītê.
Ak, paldies, tautu meita,
Tà ir tev vajadzeja!
Man pašam div' māsiņas,
Launadziņa nesejiņas;
Trešà veca māmuliņa,
Launadziņa taisitaja.