32125-1
Nav maņ vaļis vysu laìku
Šymâ zemê nūdzeivót;
Tús puìseišus karâ vede,
Kas vasali izauguši,
Kas vasali izauguši
Kai sorkoni óbulteņi.
Atít ziņa nu kungim,
Nu Ķeìzera gròmatiņa,
Jamu kara karùdzeņu,
Séstus kara kumeļî.

576-2
Līdzat, meitas, man dziedàt,
Ievedišu puķitês.-
Zied puķites trejis ziedis,
Deviņama lapìnam.
Desmitajâ lapìnâ
Tautu dēls naudu skaita.
Vaj tu skaiti, vaj ne skaiti,
Mūs' māsìnas nedabusi,
Mūs' māsìnas nedabusi
Ne par zelta gabalìnu.

13646-25
Viena pati man māsiņa,
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnav's rīb, milni klaudz,
Tautas nāca klusiņàm.
Ienāk māte istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi:
Aunies, dēliņ, zābakôs,
Dzenies pakaļ māsiņai,
Dzenies pakaļ māsiņai
Pa vizuļu birumiem!
Simtu jūdzu nodzinies,
Ieraug' pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejiet?
-Spēlejam priekš tàs meitas,
Ko šorīt garam veda.
Otru simtu nodzinies,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iznāk trīs jauni kungi,
Ieved mani istabâ,
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ manim liepu krēslu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek modrigi padzīvot.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vien skatijos.
Es ieraugu sav' māsiņu
Jau miciti galviņâ.
Māsiņ zelta drostalit,
Vaj varesi līdzi nākt?
-Brālit putu gabaliņ,
Es nevaru ta darìt.

33643-1
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku, taku pa çeļeņu,
Dateçèju zídu upi,
Dateçèju zídu upi,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu savu zídu šaùji,
Tacyns pòri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju zalta upi,
Dateçèju zalta upi,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu savu zalta šaùji,
Tacyns pòri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùce.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju saùļis muìžu,
Dateçèju saùļis muìžu,
Navar' pòri pòrteçét.
Jamu saùļis jumpraveņu,
Tacyns pàri pòrteçèju.
Ít es ítu iz bròļeņu,
Ka zynótu bròļu sàtu.
Slùka man' çeļu vede,
Raùdiveite rosu traùçe.
Taku,taku pa çeļeņu,
Dateçèju bròļu sàtu.
Jaunókais bròļeļeņš,
Tys pasteìdze vòrtus vèrt.
Jaunókajam bròļeņam,
Tam tei muna zídu šaùje.
Videjais bròļeļeņš,
Tys pasteidze zyrgu jeugt.
Videjam bròļeņam,
Tam tei muna zalta šaùje.
Vacókais bròļeļeņš,
Tys pasteidze kráslu çeļt.
Vacókam bròļeņam,
Tam tei saùļis jumpraveņa.

13646-28
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītam tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.
Eima, brāļi, aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūkst vairi dzirnaviņas.
Eima, brāļi, uz ustabu,
Velkamies zābaciņus;
Apvilkušies zābaciņus,
Velkamies kažociņus;
Apvilkušies kažociņus,
Jožam zaļus zobeniņus;
Apjozušies zobeniņus,
Liekam caunes cepurites;
Uzlikuši cepurites,
Sedlojam kumeliņus;
Apsedlojši kumeliņus,
Jājam brāļi simtu jūdzes.
Nojājuši simtu jūdzu,
Dajājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Bungà skaisti bundzenieki.
Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Ko jūs še bungajiet?
-To māsiņu bungajam,
Ko šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenaties,
Panāksiet celiņâ.
-Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam zaļu kalnu;
Zaļa kalna galiņâ
Spēlê skaisti spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejiet?
To māsiņu spēlejam,
Kur' šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenieties,
Panāksiet celiņâ.
Jājam, brāļi, trešu simtu.
Dajājam raibu muižu;
Ap to muižu kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli zaļodami.
Vienis mani pašu vede,
Otris manu kumeliņu.
Paš' ievede istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Pieceļ man mellus krēslus,
Davelk manim liepas galdu,
Uzliek man Diev' mielastu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek nakuiņu pārgulèt.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Sav' māsiņu lūkojos.
Ieraudziju sav' māsiņu
Tautu galda galiņâ,
Tautu galda galiņâ,
Cepurite galviņâ.
Ai, manu mīļ' māsiņu,
Patīk' tev līdza nākt?
-Ai, manu mīļ' bāliņu,
Patīk man še dzīvot,
Patīk man še dzīvot,
Klausìt svešas māmuliņas.

13585-1
Aiz upites es uzaugu,
Pār upiti mani ved;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upites raudadami.
Sniedz brālitis sav' rociņu:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
-Es neiešu, bāleliņ,
Vaj tu sauci, vaj nesauci,
Man pašai tautiņâs
Labas zemes arajiņš.

33621-0
Gòja meita iz olùta
Péc solta jiudisņeņi;
Puìškins klìdza pakaļâ:
Ak, tu meitiņ, pagaìd' mani!
Ak, tu puìka, puìškiņeņ,
Glupu tovu podùmeņ!
Naklìdz vysâ gaļveņâ,
Tàvs stòv aiz vòrteņu,
Sauça man' iz dòrzeņa
Magaņeņu paravátu.

2666-2
Pieci brieži man arami,
Sešas lauvas ecejamas;
Lācits rijas kūlejiņš,
Zaķits salmu nesejiņš;
Vāverite moderite,
Cielaviņa saimniecite,
Bezdeliga kukņas meita,
Vārna cūku barotaja,
Krauklis putras vāritajs,
Vanags vistu ganitajs,
Žagat' ielas slaucitaja,
Zvirbuls ceļa tīritajs.

2165-0
Man maza ķēvite, ķēvite bija,
Ar to ķēviti žagarôs braucu,
No tiem žagariem sētiņu pinu,
Sētiņu apkārt dārziņu taisu,
Es taî dārziņâ rozites sēju,
No tàm rozitèm kroniti viju,
Ar to kroniti baznicâ gāju,
Es tanî baznicâ Dieviņu lūdzu.

3944-5
Kad zinatu to kalniņu,
Kur guļ mana māmuliņa,
Es apsistu to vietiņu
Ar zaļàm velenèm.
Kad es grieztu velenu,
Tad sūdzetu māmiņai,
Tad sūdzetu māmiņai,
Ko man dara svešà māte:
Pliķi sita, matu plēsa,
Kāju spēra pabeņķî.