Māsa pate bēg tautās.
13585-1 Aiz upites es uzaugu, Pār upiti mani ved; Paliek mani bāleliņi Aiz upites raudadami. Sniedz brālitis sav' rociņu: Nāc, māsiņa, atpakaļ! -Es neiešu, bāleliņ, Vaj tu sauci, vaj nesauci, Man pašai tautiņâs Labas zemes arajiņš. 13585-0 Aiz upites es uzaugu, Par upiti man aizveda; Paliek mani bāleliņi Aiz upites raudadami. Sauc bāliņis, māj ar roku: Nāc, māsiņa, atpakaļ! -Es neiešu, bāleliņ, Bārga tava līgaviņa. -Nāc, māsiņa, atpakaļ, Rāšu savu līgaviņu. -Ko, bāliņ, tu norāsi Nenorātu mātes meitu! 13585-3 Nīdè mani tēvs, māmiņa, Nīdè īsti bāleliņi. Es iekāpu nīdamà Svešu ļaužu laiviņâ. Sauc bāliņi, met ar roku: Laiž māsiņu maliņâ! -Neieš' vairs bāliņôs, Kam jūs mani nīdejat. 13585-4 Rāja mani tēvs, māmiņa, Rāja īsti bāleliņi. Es rājama iesēdos Svešu ļaužu laiviņâ. Sauc brāliņis, met ar roku: Nāc, māsiņa, maliņâ! Došu govi raibaliņu, Bāršu savu līgaviņu. -Tu, brāliti, manis dēļ Nirāj savas līgaviņas, Nāks dieniņa, es aiziešu, Mūžam tava līgaviņa. 13585-6 Stāvu lēcu, nebēdaju, Pie tautieša laiviņâ. Bāliņš sauca maliņâ: Nāc, māsiņ, atpakaļ! Es neiešu, bāleliņ, Barga tava līgaviņa. -Nāc, māsiņ, atpakaļ, Rāšu savu līgaivņu. -Ko, bāliņ, tu norāsi Nenorātas mātes meitas! 13585-7 Svētdien gāju baznicâji Vilku trejus brūnus svārkus. No baznicas iziedama Sedzu baltu villainiti, Sedzu baltu villainiti, Ej' gar upi raudadama. Ieraudzijši zvejnieciņi, Ieņem mani laiviņâ; Ieņēmuši laiviņâji, Iet pa upi dziedadami. Sauc, bāliņis, met ar roku: Nāc, māsiņa, atpakaļ! -Ai, bāliņi, ko es iešu, Bērga tava līgaviņa. Nāc, māsiņ, atpakaļu, Rāšu savu līgaviņu. -Vaj, bāliņi, manis dēļ Rāsi savu līgaviņu? 13585-8 Iz upeitis es izaugu, Par upeiti man' nùvede; Palìk muni bròļeļeņi Upis molu raudódami. Sauc bròļeņš, mój ar rùku: Nòc, mòşeņ, atpakaļ! -Es naíšu, bròļeļeņ, Bórga tava ļeigaveņa. -Nòc, mòşeņ, atpakaļ, Ròšu savu ļeìgaveņu. -Na, bròļeņ, mani dèļ Ròsi savu ļèigaveņu. 13585-2 Es iekāp' laiviņê, Lai dzen vēj', kur patīk. BĀliņš sauc, rād rociņ': Nāc, māsiņ, maliņêi! Es nenākš' maliņêi, Kam jūs man nīdant nīd'. 13585-5 Stāvu lēcu laiviņâ Pie dižena tāva dēla. Ar Dieviņu, bāleliņ, Nenākš' vairs maliņâ, Nenākš' vairs maliņâ, Bārga tava līgaviņa. -Nāc, māsiņ, nebēdà, Rāšu savu līgaviņu. -Vaj, bāliņ, tu norāsi Nenorātu ļaužu bērnu? 13586-0 Bārgas tautas mani grib, Brāliņš mani nevēleja. Kad, brāliņ, nevēleji, Bēdzin bēgšu tautiņâs.
|
|