13587-0
Dzīràs tautas zagšus zagt,
Es dzīros bēgšus bēgt.
-Kur meitiņ, tu izbēgsi,
Kà pūriņu aiznesisi?
-Es pūriņu aiznesišu,
Brāļu ganus vadidama.

13587-1
Tautiets mani gribèt griba,
Bāliņš mani vien nelaida.
Tautiets šķieta zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
-Kà māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Es pūriņu aizvedišu,
Brāļa govis ganidama.

13588-0
Es apstiepu zaļu zīdu
Visapkārti novadam,
Lai nebēdza mūs' māsiņa
Triju kungu novadâ.

13589-0
Māsiņ mana jaunakà,
Tec ūdeņa lejiņâ,
Tur stāv tavi sirmi zirgi,
Sabruņoti jājejiņi.

13590-3
Skaistas rozes magonites
Aiz upites neravetas.
Skaistas rozes ravejot,
Atjāj divi tautu dēli,
Abiem melni zābaciņi,
Abiem bēri kumeliņi.
Ej, tautieti, lūdz kundziņu,
Kundziņš mani pavēlès.
-Kad kundziņš pavēlès,
Mēs brāliņi nedosim.
-Kad, brāliņi, nedosiet,
Es māsiņa bēdzin bēgšu.
-Kad, māsiņa, bēdzin bēgsi,
Kas telites aizvedìs?
-Mātei govis ganidama,
Es telites aizvedišu.
-Kad, māsiņa, bēdzin bēgsi,
Kas pūriņu aizvedìs?
-Svētdien braukšu baznicâ,
Tad pūriņu aizvedišu.

13590-2
Sen lūkoja lēnas tautas,
Bāliņš mani nevēleja.
Jājat, tautas, jūs pie kunga,
Vaj kundziņš jums vēlès.
Ja kundziņš jums vēlèsi,
Es māsiņa bēgšus bēgšu.
-Ka, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kà pūriņu izvedisi?
-Gan pūriņu izvedišu,
Brāļa ganus vadidama.-
Svētdien iešu baznicâ,
Likšu zīļu vaiņadziņu.
No baznicas uz krodziņu,-
Ronu pašu tēva dēlu.
Sniedzu roku, devu muti,
Birst man gaužas asaras.

13590-1
Garam gāju gar krodziņu,
Ieraug' tautu kumeliņu;
Eim' iekšâ krodziņâ,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņâ.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīksteju bildinàt,
Daudz ļautiņu redzetaju,
Visi ļauna vēletaji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildinàt.
Es ar savu runadama,
Ieraug' savus bāleliņus.
Man brāliši tà vaicaja:
Ko, māsiņ, tu runà?
Ko, māsiņa, tu runà,
Mēs brāliši nezinam?
Es, brāliši, to runaju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
-Kà, māsiņa, tu atstāji,
Mēs brāliši nelaidam?
-Kad, brāliši, nelaidat,
Es māsiņa bēgšus bēdzu.
-Kà, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kà izvedi savu pūru?
-Tēva zirgus ganidama,
Mātes ganus vadidama.

13590-0
Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēleja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu.-
Iešu svētdien baznicâ,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villaniti.
Iešu krogu no krodziņa,
Mekleš' savu arajiņu.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt ļaužu, cik būdami,
Man ar savu jarunà.
Bāliņš mani tà vaicaja:
Ko, māsiņa, tu runà?
-To, bāliņ, es runaju,
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
-Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglainâ rītiņâ.

13591-1
Vakaris, māmiņa,
Nerāji meitas,
No rīta celdamàs
Nerassi vairs.
Sukajšas galvu,
Pinušas matus,
Ņēmušas atslēgu,
Gājušas klētêi,
Segušas baltajas
Villainites.
Aiz vārtu kāpušas
Bērâi zirgâi;
Asaras birušas
Uz vārtu stabu.

13591-0
Nerāji, māmiņa,
Vakarâi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecejuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķites,
Avuse kājas,
Maukuse korpites
Kājiņâi;
Sukajse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētêi,
Seguse baltajas
Villainites.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis,
Kāpuse kumeļam
Mugurâi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdâi
Metuse gradzenu.