13590-1
Garam gāju gar krodziņu,
Ieraug' tautu kumeliņu;
Eim' iekšâ krodziņâ,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņâ.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīksteju bildinàt,
Daudz ļautiņu redzetaju,
Visi ļauna vēletaji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildinàt.
Es ar savu runadama,
Ieraug' savus bāleliņus.
Man brāliši tà vaicaja:
Ko, māsiņ, tu runà?
Ko, māsiņa, tu runà,
Mēs brāliši nezinam?
Es, brāliši, to runaju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
-Kà, māsiņa, tu atstāji,
Mēs brāliši nelaidam?
-Kad, brāliši, nelaidat,
Es māsiņa bēgšus bēdzu.
-Kà, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kà izvedi savu pūru?
-Tēva zirgus ganidama,
Mātes ganus vadidama.