13250-35
Māte mani gauži rāje,
Kam neņemu līgaviņ'.
Es aiziemu klētiņêju,
Gauži, gauži nosraudes.
Izvelk' baltu nēzdaciņu,
Noslauk' gaužas asaras,
Noslauk' gaužas asaras,
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apsaunès zābakês,
Apsaunès zābakês,
Apvelk' sov' bruslak',
Apvelk' sov' bruslak',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apliek' caun' cepurit',
Apliek' caun' cepurit',
Apsedle kumeliņ',
Apsedle kumeliņ',
Kāp' uz sovu kumeliņ'.
Kad ùzkāp' kumaļam,
Tad domāj': kur nu jāt?
Izjājis aiz vārtiem,
Ieraug' vien' diž' mež'.
Kad piejāj' diž' mež',
Ieraug' vien' liel' kaln'.
Kad piejāj' liel' kaln',
Ieraug' vien' bērž' bierz'.
Kad piejāj' bērž' bierz',
Tad nolauz' vien' zar'.
Kad nolauz' vien' zar',
Ieraug' vien' liel' ciem'.
Kad piejāj' liel' ciem',
Iesvied' šaut' sētiņê.
Kad iesvied' šaut' sēt',
Sāk' tie suņi lādinàt.
Iznāk vien' meit' māt',
Pasàrg' man' no suņem.
Iznāk vien' zeltenit',
Ielaiž man' pa vārtem.
Iznāk otr' zeltenit',
Nolūdz' man' no kumaļ'.
Iznāk treš' zeltenit',
Ielūdz man' istabê.
Ielūgaš' istabê,
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Apklāj balt' liep' gald';
Apklājš' balt' liep' gald',
Úzliek balt' pūŗ' maiz';
Úzlikš' balt' pūŗ' maiz',
Úzliek med' un alutiņ'.
Tas bij mans ēdeniņš,
Tas bij mans dzēreniņš.
Tiekam ēd', tiekam dzēr',
Li māmiņ' gult' tais';
Kad ùztais' mīkst' gult',
Gāj' iekšê pagulèt.
Gul'dams noskatès,
Ko dar' mātes meitiņas.
Pirma vērp', otra aud',
Treša zīd' šķetane.
Ta bij man' līgaviņ',
Kas to zīd' šķetane;
Ja, māmiņ, to nedos',
Tad nomirš' bēdiņâs.
Kad nomirš' bēdiņâs,
Kur jūs mani apraksiet?
-Raksam rož' dārziņê
Apakš rož' lapiņàm.
Tur ùzauga jaukas rozes
Manâ kapu galiņê,
Tur sanāce jaun's meit's
Svētku rītu puškoties.
Puškodam, dziedadam
Aiznes man' bazancê,
Aiznesuš bazancê,
Úzsien zelt' šūpaliņ';
Úzsējuš zelt' šūpal,
Ieliek man' šūpalê;
Ielikuši šūpalitê,
Sauc eņģeli šūpinàt.
Dižu, dižu to bērniņ',
Tas ir bēdâs nomiris!