13646-20
Pìci dáli màmeņaI,
Vína meita malèjeņa.
Ej, màmeņ, pasaver,
Kù dor' tova malèjeņa;
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Naryuc vaìra dzèrnaveņas
-Kù dorat niu, déļeņi,
Aunités zòbokûs,
Aunités zòbokûs,
Veļcités kažukûs,
Veļcités kažukûs,
Lìcit zamša capureites,
Lìcit zamša capureites,
Sadlòjit kumèļeņus.
-Braucam bròļi vínu dìnu,
Nikò loba naredzèjóm.
Braucam bròļi ùtru dìnu,
Dasabraucam garu kolnu.
Tymâ kolnu videņâ
Trejdeviņi spèļnìceņi.
Spèļnìceņi bòļeļeņi,
Kù tik jauki spèļèjat?
-Tù mòseņu spèļèjam,
Kur' nùvede tólìni.
-Braucam bròļi trešu dìnu,
Dasabraucam lielu cìmu.
Ap tù cìmu ùši, kļovi,
Saùļe vydû vyzuļò,
Saùļe vydû vyzuļò,
Vysi vòrti atslágóm.
Iztak divi jaunas meitas
Ar sudobra vaiņugím,
Iztecè, ìztecè,
Nikò loba nasacè.
Iztak divi jauni puiši
Ar sudobra zòbokím.
Pošu vede ustobâ,
Kumèļeņu stalleitî.
Paceļ maņ lìpas kráslu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Izklój bolltu paladzeņu;
Izklójuši paladzeņu,
Izlìk Dìva mìlasteņu.
Éd i dzer tu, bòļeņ,
Lùkojis sov' mòseņu.
Es pazynu sov' mòseņu
Tautu golda gaļeņâ,
Séd gaļveņu nùkòruse,
Asareņas slaùceidama.
Oì, tu munu mìlu, mòs,
Kur tu tyki šâi zemêi?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Jau es poša nazynòju,
Kai lapeņa attreisèju
Svešu ļaužu komonôs.
-Voj tu, munu mìlù mòs.
Brauks' uz tàvu, mòmuļeņu?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Maņ pateik šai dzeivót.
Nùnes munai màmeņai
Symtu lobu vakareņu;
Ùtru symtu tèteitei
Par ļeìksteņas cèrtumeņu;
Munu zeiļu vaiņudzenu
Jaunókai mòseņai.

13646-12
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ;
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Dziedaj' pate malejiņa.
Devitâ rītiņâ
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa no kambara,
Savas rokas lauzidama,
Savas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidiet nu, bāliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Aunatiesi zābakôs,
Velciet lūša kažociņus,
Velciet lūša kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Seglojiet kumeliņus,
Jājiet pakaļ māsiņai
Pa rudzišu birumam.
-Uzjājam augstu kalnu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodien garam veda.
-Pasakiet spēlmaniši,
Vaj panāksim, nepanāksim?
-Steidzaties, steidzaties,
Panāksiet celiņâ.
-Uzjājam vara vārtus,
Skandinam iemauktiem.
Iznāk trīs tautu dēli,
Atslēdz mums vara vārtus,
Atslēdz mums vara vārtus
Ar sidraba atslēdziņu,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitê,
Ieved niedru stallitê,
Ieber auzas silitê.
Pūš vējiņis, niedras rūca,
Dancoj' mūsu kumeliņi.
Ieved mūs istabâ,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Pasniedz zelta biķeriti,
Lei sēdami, lei dzerami,
Lei raugam, ko vajaga.
Ni ēdami, ni dzerami,
Raugamiesi sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Otrâ galda galiņâ,
Otrâ galda galiņâ,
Jau micite galviņâ.
Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Kam tev bija tà darìt?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Ko gan bija man darìt?
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Tautas brauca klusiņàm.
-Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Vaj tev tīk še dzīvot?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Gan man tīk še dzīvot.

15967-1
No ozola stalli cirtu
Brūnajam kumeļam;
Glāžu durvis, dēļu grīda,
Sidrabiņa redelites.
Sienâ situ zelta vadzi,
Kur pakāru iemauktiņus.
Smalku linu grožu vīju,
Sidrabâ mērcedams.
Nomazgajis baltas rokas,
Grožoj' savu kumeliņu.
Lai brauc mana līgaviņa,
Kà saulite mirdzedama.
Citi puiši man prasija,
Kas ta tāda lielamāte.
Ta nebija lielamāte,
Ta bij mana līgaviņa.

5025-0
Laima sēd ābelê,
Bārenite pazarê,
Laima saka uz bārenes:
Vij, bārene, vainadziņu!
- Ei, Laimiņ licejiņ,
Kas ņems manu vainadziņu?
- Ei, bārene, nebēdà,
Tautas ņems vainadziņu.
- Ei, Laimiņ, licejiņ,
Man nevaida gatavibas.
- Ei, bārene, nebēdà,
Es tev došu gatavibu:
Es tev došu simtu govu,
Simtu baltu vilnainišu,
Tavam miežu arajam
Simtu bēru kumeliņu.

34387-0
Vai, vai nu, Dieviņ,
Nu labi laiciņ',
Nu meitas dzērušas,
Nu pupi vaļâ.
Es jauns, kārigs,
Tas gan man patīk.
Kur mēs nu iesim
Savu runu runàt?
Iesim siena šķūnî,
Tur zaļais sieniņš,
Tur salda smaržiņ',
Tur grīda nečīkst,
Tur ļaudis nedzird.
- Vai, vai nu, Dieviņ,
Pēs nācìs laukâ!
- Kāds Dievs tev kaitês?

14368-2
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju dienas vidu;
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita,
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešà aizteceja
Svešus ļaudis pakavèt.
Sveši ļaudis tà vaicaja:
Kur palika brāļu māsa?
-Ieteceja dārziņâ
Rozèm griezti pazarites,
Rozèm griezti pazarites,
Puškot savu vainadziņu.

5036-10
Mana mīļa māmuliņa
Par kalniņu pārteceja.
Gana saucu, nedzirdeja,
Gana teku, nepanācu;
Tikai vien atsacija:
Nāc, meitiņa, pakaļâ!
Tecedama ieteceju
Zaļajâ niedrajâ.
Iekš ta zaļa niedrajiņa
Divi zelta avotiņi;
Pie tiem zelta avotiem
Trīs jumpravas mazgajàs.
Divas prasa: Kur tu teci?
Trešà sauca: Nāku šurpu!
Kas man' klāt aicinaja,
Ta būs mana māmuliņa.

3944-2
Apsēžos raudadama
Mātes kapa maliņâ.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu;
Gan tu biji gulejusi,
Gan es gauži raudajusi.
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte.
Dūrèm sita, matiem rāva,
Kājàm spēra pabeņķî.
Dūrèm sita guldamies,
Matiem rāva celdamies,
Kājàm spēra pabeņķî,
Sausu maizi iedodama,
Sausu maizi iedodama,
Nepelnijšu nosaukdama.

15627-7
Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visi pieci mugurâ.
Rej suniši ņiģu ņagu,
Iet kažoki briku braku.
Sievas māte brīnejàs:
Vaj no elles tas iznācis!
Meitu māte, vilku māte,
Vaj man savu meitu dosi?
-Ej projam, elles kruķi,
Es tev meitas gan nedošu;
Mana meita sarkanbalta,
Tev sakaltis kažociņš.

15035-0
Tautiets lūdza tēvu, māti,
Bet ar mani nerunaja.
Lūdz, tautieti, cik lūgdams,
Tu jau mani nedabusi.
Kas grib mani, lai lūdz mani,
Nebūs velti lūgumiņš,
Tam atdošu vainadziņu,
Savu zelta gredzentiņu.
Kas lūdz tēvu, māmuliti,
Tas par velti darbojàs,
Tas par velti apauj kājas,
Noskrien savu kumeliņu,
Izvirina nama duris,
Man pakaļ staigajot.