33642-7
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu skatijos,
Ieraudziju sav' sirsniņu
Pa vārtiem iejājot,
Tumši bēru kumeliņu,
Melnu caunu cepuriti.
Viņš pacēla cepuriti,
Man nobira asariņa.
Visapkārt sveši ļaudis,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai redz ļaudis, vaj neredz,
Brīv man savu bildinàt.
Draugu,manu mīļu draugu,
Kur guleji šo naksniņu?
Vaj Rìgâ,Jelgavâ,
Vaj pie laiskas mātes meitas?
-Ne Rìgâ,Jelgavâ,
Ne pie kādas mātes meitas:
Siliņâ,siliņâ,
Pašâ sila vidiņâ.
-Draugu,manu mīļu draugu,
Ko tu klāji,ko tu sedzi?
Ko tu klāji,ko tu sedzi,
Ko paliki pagalvî?
-Skuju klāju paladziņu,
Skuju sedzu villainiti,
Sīku,smalku paegliti,
To paliku pagalvî.
-Kaut es būtu zinajuse,
Kur gul mans mīļakais,
Ar gulbiti aizstelletu
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Baltu sagšu apsegam.