8310-2
Vai, zemite, zaļa zāle,
Kà tu mani pāri nesi!
Es domaju, ka es grimtu
No tàm ļaužu valodàm.

13475-5
Tumsâ, brāļi, nelaižat
Māsu vienu vakarâ:
Tautas ceļu noguluši,
Kà peleki vanadziņi.

26505-1
Saulit' mazu gabaliņu,
Tāļu mana māmuliņa;
To man dara sīvas tautas,
Sebu jūdza kumeliņu.

26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.

1546-0
Es, pāditi dīdidama,
Zelta maucu gredzeniņu:
Lai ta auga, mana pāde,
Zelta naudas skaititaja.

1527-3
Kūmin, tava istubìna
Trīs dienìnas neslaucita;
Es pāditi dīdidama
Sasatinos zirnakļôs.