26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.

26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kādas dienas kalpam bij?
Rītâ rutki, vakarâ,
Rudzu putra launagâ,