34043-9
Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādiju?
Iestādiju dārzinâ
Baltâ smilšu kalnìnâ.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zarìnim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintìnu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintìnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Vella asinim.
Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, puisit, tâi upê,
Kur deviņas straumes skrien.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvè, puisit, tâi dārzâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullè, puisit, tâi rullî,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkà, puisit, tâi dienâ,
Kad deviņas saules spīd.