13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.