13595-28
Skalojos(i), velejos(i)
Daugaviņas maliņâ.
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka,
Ta nogrima dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka,
Ta aizgāja viļņodama
Simtu jūdžu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ.
-Kur, bāliņi, tu panāci
Manu zīļu vainadziņu?
Jūriņâi saliņâi,
Zvejnieciņa klētiņâ,
Zvejnieciņa klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Ar man' mīļi parunàt,
Ar man' mīļi parunàt,
Dienavidu pagulèt
Smalkâ priežu klētiņâ
Dreijatâi gultiņâ,
Dreijatâi gultiņâ
Zem baltiem palagiem.
Par dienvidus gulejumu
Būs kungam darbenieks,
Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.

13595-28
Skalojos(i), velejos(i)
Straujas upes maliņâ.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smagra bija,
Ta nogrima dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Ta tev' viegli vizinàs.










-Sol', bāliņi, simtu mārku,
Atnes manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas negrozija,
To vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkataja,

13595-28
Skalojos(i), velejos(i)
Straujas upes maliņâ.
Datek zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga bija,
Ta nogrima dibenâ.
-Ņem, bāliņi, liepu laivu,
Ta pa virsu vizinaja.




Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainadziņu?
Pašâ jūras saliņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadza galiņâ.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
Tà sacija nedodams:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja


Dienas vida pagulèt




Par dienvida gulejumu
Būs kungam darbenieks,
Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,

13595-28
Skalojos(i), mazgajos
Daugaviņas maliņâ.
Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka,
Ta nogrima dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepu laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Liepu laiva viegla koka,
Ta aizgāja viļņodama
Simtu jūdžu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ.
-Kur, bāliņi, tu panāci
Manu zīļu vainadziņu?
Jūriņâi saliņâi,
Zvejnieciņa klētiņâ,


-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate nesataja,
Lai nāk pate nesataja,
Ar man' mīļi parunàt,
Ar man' mīļi parunàt,
Dienavidu pagulèt
Smalkâ priežu klētiņâ
Dreijatâi gultiņâ,
Dreijatâi gultiņâ
Zem baltiem palagiem.


Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,