31933-16
Žigli, žigli zīle dzied
Brāļa nama galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle dzied.
Zīle dzied tādu vēsti:
Mūs' brālišam kaŗâ iet, -
Mūs' brālišam kaŗâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Māte dēliņ' nomazgaja,
Tēvs sedloja kumeliņu;
Māte mauca baltas zeķes,
Tēvs košos zābaciņus.
Tad pa vārtiem izjādamis
Deva savu labu roku:
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu ar Dievu, man māsiņas!
Jūs vairs mani neredzesit.
Par deviņàm vasariņàm
Atnāks manis kumeliņis.
Paprasaiti kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli
Sārtàm krūtim, zobeniem...?
Krastiem kŗautas cepurites,
No kauliem tiltu taisa.