34043-10
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņâ
Baltâ smilkšu kalniņâ.
Ta izauga liela gaŗa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzeŗ.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājàt?
-Tev' dēliņ, atstājàm
Mīļas Māŗas šūpulî.
Nebēdà tu, dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzès,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, brāli, tâi upê,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltè, brāli, tâi liepâ,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullè, brāli, tâis rullês,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabà, brāli, tai lādê,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es viņus novalkašu?
-Valkà, brāli, tâi dienâ,
Kad tu ņemsi līgaviņu.